Kaut arī Latvijas valdība ir jau nolēmusi, ka veselības aprūpe tiek tālāk apmaksāta kā valsts budžeta finansēta medicīna, rehabilitācijas medicīnas praktiķu vidū radījušās bažas, vai veselības aprūpes pamatnostādnes 2014. – 2020.gadam izvirzītie mērķi ir sasniedzami, vēsta Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA).
LRPOA pauž bažas, ka izvirzītie mērķi, kas paredz tikai ar labu diagnostiku un ārstēšanu, bet ignorē rehabilitāciju, nevar paredzēt mērķu sasniegšanu veselības aprūpē.
LRPOA uzskata, ka Veselības ministrijas (VM) atbildībā esošās veselības aprūpes sistēmas orientēšana tikai uz dzīvības saglabāšanu slimību (traumu) gadījumā un tālāko aprūpi vai kopšanu neatbilst valsts sociālās drošības pamatvērtībām.
Turklāt, ja funkcionālais slimības rezultāts ir slikts vai ļoti slikts ar būtiskiem mobilitātes, komunikācijas vai pašaprūpes traucējumiem, pašvaldībām vai pašu pacientu tuviniekiem arī tas neatbilst valsts sociālās drošības pamatvērtībām.
LRPOA skaidro, ka ar dziļu interesi uztvēra ziņu par Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas organizēto konferenci Vai apdrošināšana var glābt veselības aprūpi Latvijā.
«Konferences organizētāji ir īpaši jāuzteic par plašo lektoru loka iesaistīšanu un jo īpaši – tieši no apdrošinātāju nozares vidus. Diemžēl konferencē nebija pārstāvēta ne Labklājības ministrija, ne citi sociālo pakalpojumu sniedzēji. Igaunijas un Lietuvas veselības apdrošināšanas fondu pārstāvju ziņojumos ir jāatzīmē vairāki būtiski aspekti, kas tās atšķir no Latvijas nacionālā veselības dienesta,» norāda LRPOA prezidents Aivars Vētra.
Viens no aspektiem, ko Vētra atzīmē ir organizāciju padomes, kur ir pārstāvēti gan ministriju, gan profesionāļu, gan pacientu pārstāvji, kas ļauj pieņemt situācijai vairāk izvērtētus lēmumus par veselības aprūpes nozares finansēšanu.
Turpinot skaidrot par situāciju kopumā, Vētra norāda, ka pienākums noteiktu summu no veselības aprūpei paredzētā valsts finansējuma novirzīt rezerves fonda veidošanai, kas ļauj saglabāt veselības aprūpes pakalpojumu apjomus krīžu gadījumā.
Savukārt par budžetu Vētra norāda, ka nepieciešama personificēta šo organizāciju budžeta veidošanas sistēma.
Latvijas valdība lēmumu par veselības aprūpes sistēmas attīstību jau ir pieņēmusi, tomēr konferencē izskanējušie Lietuvas un Igaunijas obligātās veselības apdrošinātāju un privāto apdrošināšanas organizāciju pārstāvju priekšlikumi par veselības aprūpes gadījuma vadīšanu, finansēšanu un to kvalitātes kontroli, noteikti ir tālākas apsvēršanas un diskusiju vērti, liecina LRPOA ziņojums.
LRPOA aicina VM veselības aprūpes kvalitātes kritērijos iekļaut pacienta funkcionēšanas – Starptautiskās funkcionēšanas klasifikācijas kategorijās, dinamiku ārstēšanas procesa laikā un to pabeidzot gan invaliditātes, gan darbnespējas risku aspektā;
Turklāt izvērtēt nepieciešamos pilnveidojumus Nacionālās veselības dienesta darba organizācijā personificētā veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes novērtēšanā t.sk. izmantojot apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju pieredzi;
Jāatzīmē, ka LRPOA aicina VM, plānojot veselības aprūpes budžetu, rēķināties ar nepieciešamību nodrošināt ne tikai diagnostiku un ārstēšanu, bet arī rehabilitāciju, īslaicīgo medicīnisko aprūpi un paliatīvās medicīnas pakalpojumus.
Ref: 225.000.103.491