Finanšu ministrs Jānis Reirs aicina ministrijas un Saeimas partijas būt koleģiālām un, ņemot vērā šī brīža makroekonomikas piesardzīgās izaugsmes prognozes ģeopolitisko risku dēļ, izvērtēt un iespēju robežās atteikties no iniciatīvām, kas rada negatīvu fiskālo ietekmi uz pieņemto valsts budžetu un prasa atrast tajā papildu finansējumu to īstenošanai.
Lai gan, salīdzinot ar daļu Eiropas Savienības valstīm, Latvijas ekonomika turpina uzrādīt mērenu izaugsmi, tās tempi pakāpeniski samazinās. Tādēļ ministrs atgādina par nepieciešamību ievērot pārdomātu un stingru fiskālo politiku. Tas ir svarīgi, lai nerastos nepieciešamība pārskatīt šī gada budžetu un pārkāpt starptautisko vienošanos par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, kā arī Fiskālās disciplīnas likumu, norāda Finanšu ministrijā.
«Ņemot vērā ārējās vides pieaugušos riskus uz ekonomiku, nedrīkst lolot ilūzijas, ka valstij būs vairāk naudas nekā uz šī gada budžeta pieņemšanas brīdi. Tāpēc rūpīgi jāizvērtē katras jaunas iniciatīvas fiskālā ietekme uz valsts budžetu un jābūt godīgiem pret sabiedrību par tās īstenošanas patieso cenu. Mēs nedrīkstam dzīvot pāri saviem līdzekļiem, un nedrīkstam arī atņemt līdzekļus tām ministrijām, kas godprātīgi ievēro fiskālo disciplīnu un pieņemtā budžeta noteiktās izdevumu robežas,» norāda finanšu ministrs Reirs.
Ministrs kā piemēru min plānoto grozījumu Mikrouzņēmumu nodokļu likumā negatīvo fiskālo ietekmi. No šī gada stājās spēkā izmaiņas, kas noteica 2015. gadā par diviem procentpunktiem lielāku jeb 11% nodokļu likmi uzņēmumiem, kuru apgrozījums pārsniedz 7 000 eiro gadā. Ja Saeimā tiks atbalstīti jauni grozījumi, kas paredz atgriezties pie iepriekšējās 9% nodokļa likmes visiem uzņēmumiem, tas nozīmēs budžetam atņemt finansējumu septiņu miljonu eiro apmērā laikā, kad koalīcijas partneri ir vienisprātis par papildu līdzekļu nepieciešamību aizsardzībai un iekšējai drošībai. Tāpat šāds mikrouzņēmumu nodokļa režīms būtiski ietekmē sociālā budžeta ilgtspēju, jo apdraud šī nodokļa maksātāju sociālo nodrošinājumu.
Savukārt trīs gados no valsts budžeta būs nepieciešams rast līdzekļus 38,1 miljona eiro apmērā, ņemot vērā, ka turpmākos gadus bija noteikta pakāpeniska nodokļa paaugstināšana līdz 15% 2017. gadā.
Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem pie šī brīža nosacījumiem mikrouzņēmuma nodokļa paaugstināšana neskars aptuveni pusi no mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, kuru apgrozījums nav lielāks par 7 000 eiro gadā. Savukārt divu procentpunktu nodokļa likmes pieaugums uzņēmējam, piemēram, ar 14 tūkstošu lielu eiro apgrozījumu, nozīmētu mēneša nodokļa maksājuma pieaugumu par tikai 12 eiro.
Tomēr ministrs atbalsta ministriju iniciatīvas optimizēt izmaksas savas nozares ietvaros un tādā veidā atrast papildu finansējumu savām iecerēm no pašu pārvaldītajiem resursiem.
Šogad valsts budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 2014. gadu palielināsies par 283,3 miljoniem eiro, paredzot papildu finansējumu visām ministrijām. Vienlaikus valdība, sagatavojot budžetu, stingri pieturējās pie budžeta deficīta mērķa – tas nedrīkst būt lielāks par 1% no IKP, atgādina Finanšu ministrijā.
Ref: 102.000.102.9153