2015.gads kļuvis par pirmo gadu pēc krīzes, kad ekonomikas izaugsme tiek prognozēta pilnīgi visās Eiropas Savienības (ES) valstīs. Tomēr joprojām pastāv riski, kurus jānovērš, lai izaugsme kļūtu vēl straujāka. Tā makroekonomiskā dialoga politiskā līmeņa sanāksmē Briselē sacījis Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs.
Kā norādīja ministrs, visā eirozonā vērojama ekonomiskā izaugsme, tomēr tās tempi joprojām ir zemāki, nekā citās attīstītajās pasaules valstīs. To kavē arī augstais bezdarba līmenis. Līdzās tam aktualizējušies tādi jautājumi kā ģeopolitiskā drošība, cenu svārstības resursu tirgos un ilgstošas zemas inflācijas draudi.
«Tieši šobrīd ir ļoti svarīgi, lai līdz šim trauslā eirozonas izaugsme neapsīktu, bet kļūtu arvien spēcīgāka. Tai jābalstās augošā konkurētspējā un stabilās investīcijās. Šis uzdevums tieši sasaucas ar Latvijas prezidentūras izvirzītajām prioritātēm,» norādīja Jānis Reirs.
Ministrs norāda, ka Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka jau šobrīd īsteno vairākus nozīmīgus pasākumus, kuru mērķis ir atbalstīt ES ekonomiku un sekmēt tās izaugsmi. Ekonomiskās attīstības un investīciju veicināšanai Latvijas prezidentūra kā būtiskākos ekonomikas un finanšu jomas jautājumus izvirzījusi konkurētspējas veicināšanu un Investīciju plāna Eiropai īstenošanu.
«Konkurētspējas veicināšana ir vitāli svarīga ekonomikas izaugsmei – konkurētspējīga ražošanas un pakalpojumu nozare ir vienīgais veids, kā Eiropa var nodrošināt jaunu darba vietu radīšanu un sociālās nevienlīdzības mazināšanu. Eiropai ir jāsekmē tās uzņēmējdarbības potenciāls. To iespējams panākt, veicot efektīvas strukturālas reformas un stimulējot izaugsmi veicinošas investīcijas,» uzsvēra ministrs.
Turpinot par plānoto Prezidentūras laikā, ministrs norādīja, ka Latvija būtisku darbu ieguldīs tiesību aktu izstrādē, lai nodrošinātu apjomīgā Investīciju plāna Eiropai ieviešanu. Līdz 2015. gada jūlijam tiks izveidots Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, kas būs galvenais kanāls, lai turpmāko trīs gadu laikā novirzītu reālajā ekonomikā vismaz 315 miljardus eiro papildu investīcijas.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, Latvijas prezidentūra ir izveidojusi darba grupu, kas strādā paaugstinātas intensitātes režīmā. Visaptverošu diskusiju nodrošināšanai politiskā līmenī tiks organizētas regulāras viedokļu apmaiņas par investīciju plāna plašākiem aspektiem. Kā uzsvēra ministrs, Latvijas prezidentūras laikā tiks darīts viss, lai, respektējot iesaistīto pušu intereses un nodrošinot nepieciešamās diskusijas, veicinātu savlaicīgu investīciju plāna realizēšanu.
«Būtisks priekšnosacījums investīciju piesaistīšanai un izaugsmes veicināšanai ir makroekonomiskā un fiskālā stabilitāte. Līdz ar to Latvijas prezidentūras laikā Ekonomikas un finanšu jautājumu padomes uzmanības centrā būs jautājumi, kas saistīti ar strukturālo reformu gaitu un stabilas fiskālās politikas īstenošanu,» piebilda Reirs.
Konkurētspējas veicināšanai un Investīciju plāna Eiropai realizēšanai ir būtiska nozīme ne tikai Eiropas izaugsmes nodrošināšanā, bet arī labklājības celšanā un sociālās nevienlīdzības mazināšanā.
Ņemot vērā ekonomisko un sociālo jautājumu ciešo saistību, sanāksmes turpinājumā klātesošos uzrunāja arī labklājības ministrs Uldis Augulis.
«Latvijas pieredze rādījusi, ka ļoti būtisks iekļaujoša darba tirgus aspekts ir pietiekams sociālā atbalsta tīkls, tajā skaitā minimālās ienākumu shēmas un bezdarbnieku aktivizācija. Tas ir svarīgi arī situācijā, kad bezdarbs ir ļoti augsts, jo jaunu darbavietu radīšanai ir nepieciešams laiks. Latvijas prezidentūra lielu uzmanību velta tieši darbavietu kvalitātei. Ir svarīgi nodrošināt, lai esošās un arī jaunās darbavietas būtu kvalitatīvas un produktīvas. Šajā nolūkā pievēršamies arī darba aizsardzības politikai un nedeklarētā darba novēršanai,» runājot par nodarbinātības veicināšanu, norādīja labklājības ministrs Augulis.
Ref:103.000.103.7097