Labklājības ministrs Jānis Reirs virza izskatīšanai Labklājības un citu ministriju kopīgi izstrādāto informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem minimālai mēneša darba algai, kas tiks skatīts tuvākajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē. Ziņojumā sniegti priekšlikumi par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu no 370 eiro līdz 407 eiro (9,1%) sākot ar 2017.gada 1.janvāri.
Reirs uzsver: «Mūsu prioritāte ir nevienlīdzības mazināšana, un minimālās algas palielināšana ir būtisks atbalsts tieši zemo algu saņēmējiem, jo īpaši reģionos. Tajā pašā laikā nav šaubu, ka minimālās mēneša darba algas ietekme jāvērtē saistībā gan ar nodokļiem, gan pabalstiem. Turpinot paaugstināt minimālo algu, palielināsies arī sociālās iemaksas, līdz ar to arī iespēja pārskatīt sociālā atbalsta iespējas turpmāk.»
Nodarbinātības valsts aģentūra esot veikusi padziļinātu ilgstošo bezdarbnieku individuālu atbalstu, identificējot šķēršļus iesaistei darba tirgū. Kā viens no iemesliem, kādēļ cilvēki atsakās no darba piedāvājumiem, ir norādīta nepietiekamā minimālā darba alga, piemēram, lai kompensētu transporta izmaksas un citas izmaksas, kas saistītas ar nokļūšanu, līdz darba vietai. Īpaši reģionos ir gadījumi, kad bezdarbnieki līdz ar to atsakās no minimālās algas darba piedāvājumiem. Tāpat minimālās algas paaugstināšana mazinās to darba devēju skaitu, kas veic «aplokšņu algu maksājumus». Tādējādi būs līdzvērtīga izmaksu konkurence starp godprātīgiem darba devējiem, un tiem, kuri veic «aplokšņu algu» maksājumus, uzskata ministrs.
Kā norāda Labklājības ministrija, šobrīd minimālās mēneša darba algas apmērs normāla darba laika ietvaros (8 stundas dienā un 40 stundas nedēļā) ir 370 eiro. Labklājības ministrija uzskata, ka minimālo mēneša darba algu 2017.gadā ir iespējams paaugstināt līdz 407 eiro. Vērā ņemta citu Eiropas Savienības valstu labā prakse minimālās mēneša darba algas noteikšanā par nenoapaļotu veselu skaitļu priekšrocībām. Tādējādi darba devēji motivēti maksāt lielāku summu, kas noapaļota līdz veselam desmitam, ne tikai minimālās mēneša darba algas apmēru.
Tikmēr Latvijas Darba devēju konfederācija aicinājusi paaugstināt nevis minimālās darba algas, bet gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu.
«Par optimālu minimālās algas līmeni tiek uzskatīta alga aptuveni 40% apmērā no vidējās algas. Pārsniedzot šo līmeni, tiek apgrūtināta uzņēmējdarbība. Otra problēma – minimālā alga parasti tiek piemērota viszemākās kvalifikācijas, zemākās atbildības un zemākās darba intensitātes līmenī nodarbinātajiem,» skaidro LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Viņa norādīja, ka, ceļot minimālo algu, ir nepieciešams palielināt visu atalgojuma kaskādi, pretējā gadījumā pastāv risks, ka samazināsies motivācija darbiniekiem celt kvalifikāciju, uzņemties lielāku atbildību un iesaistīties augstākas intensitātes darbā.
Saskaņā ar jaunākajiem statistikas datiem 2016.gada martā vidējā alga Latvijā bija 854 eiro. Tātad minimālā alga ir 43,3% no tās un nav zemāka par optimālo līmeni, skaidroja Meņģelsone un piebilda, ka, raugoties no sabalansētas ekonomikas skatpunkta, minimālās algas paaugstināšana kļūs aktuāla tad, kad vidējā alga sasniegs 925 eiro.
Ref:103.000.103.200140