Par vienu no galvenajām problēmām pasaules un tajā skaitā arī Latvijas ekonomikā perspektīvā kļūs demogrāfija. Ja demogrāfisko situāciju salīdzinām ar luksoforu, Latvijā jau mirgo sarkanā gaisma, Krievijā ir uzdegusies dzeltenā, kas teju, teju iedegsies visā Eiropā, norāda Rietumu Bankas prezidents Aleksandrs Pankovs.
Kas attiecas uz Eiropu un Latviju – problēma jau ir acīmredzama. Tā ir arī Krievijas dienaskārtībā. Demogrāfijas kolīzijas neies secen arī Ķīnai, kurā jau sen tiek īstenota politika: viena ģimene – viens bērns, uzsver bankas vadītājs.
Viņš akcentē, ka klasiskam demogrāfijas modelim ir trapecveida forma, kuras pamatā vislielāko slāni veido strādājošie, virs tiem ir bērni un tikai pašā virsotnē – pensionāri. Šāds modelis ir saglabājies Brazīlijā, Argentīnā, Āfrikas valstīs. Savukārt Eiropā un Krievijā šī diagramma jau atgādina četrstūri, kurā pensionāru skaits tuvojas strādājošo skaitam. Tas vistiešākajā veidā ietekmē ekonomiku.
«Latvijā veidojas jau apvērstā trapece, kurā pensionāru skaits palielinās straujāk nekā strādājošo skaits. Oficiālā statistika liecina, ka mums ir Eiropas Savienībā mazākais bērnu skaits uz vienu reproduktīvā vecuma sievieti – 1,3. Tajā pašā laikā Francijā, Lielbritānijā, Šveicē šis rādītājs saglabājas 2,0 līmenī,» tā Pankovs.
«Visreālākais un ātrākais problēmas risinājuma paņēmiens ir imigrācija, taču tā rada riskus, ar kuriem jau ir saskārusies Eiropa – sākot ar imigrantu neprasmi un nevēlēšanos strādāt un beidzot ar etniskiem, reliģiskiem un kultūras konfliktiem,» teic Rietumu Bankas vadītājs.
Viņš piebilst, ka praksē katra valsts meklē savas receptes, bet Latvija to diemžēl vēl nav atradusi. «Pašlaik Latvija vienam bērnam viņa dzīves pirmajos 18 gados vidēji tērē 100–120 000 eiro. Būtu prātīgi šos līdzekļus daļēji sadalīt un ģimenei, piemēram, piedzimstot pirmajam bērnam maksāt 5 000 eiro, otrajam bērnam – 10 000 eiro, trešajam – 15 000, kas kļūtu par reālu motivāciju dzimstības palielināšanai. Esmu pārliecināts, ka tā būs labākā investīciju programma, ko īstenotu mūsu valsts,» uzskata uzņēmējs.
Ref: 102.000.102.1704
esam kļuvuši pārāk egoistiski, tāpēc arī demogrāfiskā situācija ir tik slikta. nevēlamies atņemt brīvo laiku, līdzekļus sev. ir tik daudz cita, ko darīt, tā vietā, lai audzinātu bērnus. tāpēc atliekam un atliekam, līdz saprotam, ka varam atļauties tikai vienu bērnu. un nevajag vainot valsti – arī bagātajās valstīs demogrāfija ir slikta par spīti lielajiem pabalstiem. turklāt bērni dzima pat kara laikā