Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 41%, Viļņā 40%, bet Tallinā tikai 24% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem. Tas, nozīmē – ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 585 eiro mēnesī, Viļņā ap 525, bet Tallinā ap 493 eiro mēnesī.
Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs, tad līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc trīs lielāko izdevumu segšanas – pārtika, mājoklis un transports – pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek gandrīz divas reizes vairāk līdzekļu nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās – 1 560 EUR. Savukārt šādai pašai ģimenei Rīgā atliek 840 EUR, bet Viļņā 774 EUR. Atšķirību pamatā galvenokārt ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – kamēr vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā šogad ir 1 425 EUR un Viļņā 1 299 EUR, tikmēr Tallinā tie sasniedz 2 053 EUR. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 63 EUR Viļņā, par 83 EUR Rīgā un par 100 EUR Tallinā, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma rezultāti.
«Neskatoties uz to, ka Rīgā dzīvojošie pieredzējuši naudas izteiksmē lielāko algas kāpumu, Tallinas ģimenes turpina audzēt finansiālo pārsvaru gan, pateicoties mazākiem nodokļiem no ienākuma, gan arī teju trīskārt lielākam ģimenes valsts pabalsta apmēram, salīdzinājumā ar Latviju. Ja Latvijā šis pabalsts šogad saglabājies nemainīgs un par diviem bērniem kopā veido 34,14 EUR, tad Igaunijā tas audzis vēl vairāk un iepriekšējo 90 eiro vietā nu kopā veido 100 eiro,» stāsta Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Pārtika joprojām ir lielākā mājsaimniecību izdevumu pozīcija visās Baltijas galvaspilsētās, tomēr šim izmaksu īpatsvaram vērojama tendence nedaudz sarukt. Tā, piemēram, 2014.gadā ģimene Rīgā par pārtiku ik mēnesī tērēja 27% no ienākumiem, savukārt šogad – 22%. Arī Igaunijā vērojama līdzīga tendence – 2014.gadā ģimene Tallinā pārtikai tērēja 18% no ikmēneša ienākumiem, savukārt šogad – 15%. Savukārt Lietuvā šis īpatsvars saglabājies nemainīgs – ik mēnesi ģimene Viļņā šogad pārtikas izdevumiem atvēl vidēji 24% no ienākumiem un tā tas bija arī 2014.gadā.
Balstoties uz 2016.gada februārī apkopotajiem datiem Baltijas valstu galvaspilsētu lielveikalos, visaugstākās izmaksas par optimālu pārtikas grozu ir ģimenei Rīgā – 320 EUR. Zemākas tās ir Tallinā (311 EUR) un Viļņā (310 EUR). Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izdevumi par pārtiku absolūtos skaitļos nedaudz pieauguši ģimenēm visās Baltijas valstīs. Rīgā ģimene šim mērķim šogad tērē vidēji par astoņiem eiro mēnesī vairāk. Tallinā – par 12 EUR mēnesī vairāk. Bet Viļņā – pat par 18 EUR mēnesī vairāk.
Vērts atzīmēt, ka saskaņā ar pētījumu kompānijas Nielsen datiem, visās trīs Baltijas valstīs iedzīvotāji aktīvi izmanto un paši meklē dažādus akciju piedāvājumus. Vairāk nekā 40% pārtikas un ikdienas patēriņa preču Latvijā tiek iegādātas atlaižu laikā. Gandrīz puse (47%) no pircējiem Latvijā iepērkoties meklē īpašās cenas, tai skaitā 11% gatavi mainīt iepirkšanās vietu, lai saņemtu labāko cenas piedāvājumu. 18% pircēju akciju piedāvājuma rezultātā regulāri iegādājas dažādu zīmolu preces, bet teju trešdaļa (29%) tās pērk tikai tad, ja noteiktais zīmols jau iepriekš iecienīts.
Īpašumā esošā mājokļa izmaksas ir ievērojami zemākas, ja salīdzina ar īrētu vai kredītā pirktu mājokli, jo izpaliek summas ziņā būtisks ikmēneša maksājums par īri vai kredītu. Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru plašā mājoklī daudzdzīvokļu namā, ik mēnesi tērē ap 181 EUR jeb 9% no ienākumiem Tallinā, ap 165 EUR jeb 12% no ienākumiem Rīgā un ap 152 EUR jeb 12% no ienākumiem Viļņā. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, izdevumi par mājokli ģimenēm Baltijas valstu galvaspilsētās nedaudz samazinājušies, kas galvenokārt skaidrojams ar siltuma izmaksu kritumu – Viļņā ap 7% (radot nepilnu sešu eiro ietaupījumu mēnesī) un 16 – 18% Rīgā un Tallinā (radot līdz pat 15 EUR lielu ikmēneša ietaupījumu).
«Salīdzinājumā ar situāciju kaimiņvalstu galvaspilsētās, Rīgas ģimenes iegūst no zemākajiem apkures, ūdensapgādes un kanalizācijas tarifiem, savukārt Viļņā dzīvojošie var novērtēt zemākās ar apsaimniekošanu saistītās izmaksas. Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās ar dārgāko elektroenerģiju un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, ko attiecīgas ģimenes Tallinā un Viļņā nemaksā vispār. Lai gan šogad Rīgā palielinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme zemei (1,5% līdzšinējā 1% vietā), pieņemtās izmaiņas paredz arī papildus atlaides ģimenēm ar bērniem – nu uz nodokļa atlaidēm 50%-70% apmērā var pretendēt arī ģimenes ar vienu un diviem bērniem. Gala rezultātā nekustamā īpašuma nodokļa maksājums gan par dzīvokli, gan par zemi vairumā gadījumu ģimenēm Rīgā pat samazinās, neskatoties uz nodokļa likmes izmaiņām,» atzīst Kropa.
Visdārgāk Rīgā dzīvojošai ģimenei izmaksā īrēts mājoklis – tam jāatvēl ap 36% no rīcībā esošajiem ikmēneša ienākumiem. Savukārt maksājot mājokļa kredītu, tie ir ap 27% no ienākumiem. Viļņā situācija ir līdzīga – īrētam dzīvoklim ģimenei ik mēnesi jāatvēl pat 46% no ienākumiem, savukārt par kredītā iegādātu mājokli ik mēnesi jāatvēl ap 33% no ienākumiem. Tallinā izmaksas dzīvokli īrējot, vai arī maksājot par to kredītu, ir līdzīgas – ik mēnesi ģimenei šim mērķim jāatvēl ap 29% no ienākumiem.
«Nepieciešamība īrēt mājokli visbūtiskāk sadārdzina ikmēneša izmaksas ģimenēm Rīgā un Viļņā. Lai arī kredītā iegādātam mājoklim izmaksas šobrīd ir zemākas nekā īrējot, būtisks šķērslis sava mājokļa iegādei joprojām ir pirmās iemaksas trūkums (pētījuma nolūkos tā aprēķināta 25% apmērā no dzīvokļa iegādes summas). Jāatzīst, ka Latvijā šī problēma daļā gadījumu tiek risināta ar valsts atbalsta programmu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Kopš darbības uzsākšanas pērnā gada janvārī, tā ir sniegusi iespēju tikt pie sava mājokļa vairāk nekā 1 750 ģimenēm,» uzsver Kropa.
Salīdzinot ar kaimiņvalstu galvaspilsētām, Rīga arvien ir līdere sabiedriskā transporta izmaksu ziņā. Pēdējā gada laikā situācija transporta izmaksu ziņā palikusi nemainīga – Rīgā dzīvojošai ģimenei ik mēnesi transportam jāatvēl 100 EUR jeb 7% no ģimenes ikmēneša ienākumiem, savukārt Tallinas iedzīvotāji sabiedriskajā transportā turpina pārvietoties bez maksas. Tikmēr Viļņā izmaksas par transportu ģimenei ik mēnesi veido 64 EUR jeb 5% no kopējā budžeta.
Ref: 102.000.102.12543