Neraugoties uz saspīlēto situāciju Krievijā un pret to ieviestajām sankcijām Rīgas brīvostas pārvalde sagatavojusi 2015.gada budžetu, kurā paredz gan kravu pieaugumu, gan apjomīgus tēriņus pašu vajadzībām – jaunas dienesta automašīnas, peldceliņus un svētku šovu darbiniekiem, kā arī programmu reklāmai par pusotru miljonu.
Rīgas domes pārstāvji ostā budžeta projektu atbalsta, jo uzticas pārvaldnieka Leonīda Loginova aprēķiniem, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.
Valsts kontrole jau pirms pāris gadiem aizrādīja Rīgas brīvostai par nelietderīgajiem tēriņiem. Tā aprēķināja, ka laika periodā no 2009. līdz 2011.gadam Rīgas brīvostas pārvalde izšķērdējusi 41 miljonu latu. Daudz naudas izdots prēmijām, dāvanām un veselības apdrošināšanai. Osta solīja laboties un ieteikumus ņemt vērā. Taču, pēc raidījuma rīcībā esošā ostas nākamā gada budžeta projekta, ostas politikā nekas nav mainījies. Tēriņi tikai aug, tāpat kā darbinieku prasības pēc ērtībām.
Nākamgad atveseļošanās kompleksa pakalpojumiem brīvosta paredzējusi 50 000 eiro, Ziemassvētku eglītei 41 000 un sporta inventāra un tērpu iegādei 25 000 eiro. Brīvosta iecerējusi apjomīgus tehnikas iepirkumus. Planšetes par 18 000 eiro, piezīmjdatorus par 33 000, datorus par 31 000 un vēl par 16 000 eiro – serverus. Par pusmiljonu eiro iecerēts papildināt autoparku. 1,2 miljonus osta grib tērēt jaunas Ostas policijas administratīvas ēkas izbūvei.
Osta arī paredzējusi prāvu budžetu Rīgas pilsētas vajadzībām, sporta sacensībām, kā arī Ķīpsalas krastu nostiprināšanai. Ķīpsalā nekrauj ne lejamkravas, ne beramkravas, šeit ir dzīvojamais rajons, taču brīvosta plāno arī šī krasta nostiprinājumu. Šogad krasta nostiprinājuma renovācijai Ķīpsalā osta tērēja 1,2 miljonus eiro. Nākamgad plāno vēl vienu miljonu.
Kundziņsalā osta iecerējusi ieguldīt dzelzceļā. Par 1,8 miljoniem cels jaunu dzelzceļa staciju, vairāk nekā divus miljonus tērēs esošo sliežu un pārmiju remontam un vēl nepilnu miljonu jaunu pievedceļu izbūvei uz esošo stividoru termināliem.
Ostas ieguldījumus dzelzceļā valdes priekšsēdētājs skaidro ar nepieciešamību piesaistīt jaunas kravas, bet Ķīpsalas krasta renovāciju ar ostas atbildību pilsētas Rīgas priekšā. Izdevumiem ir arī atrasts iegansts – līnija kartē. «Šī brīvostas robeža, šie sapuvušie baļķi tiek atjaunoti, kas nozīmē, ka mēs savedam kārtībā pašu Daugavas krastu. Desmit metri no Daugavas puses ir osta – tā līnija, ko mēs redzam, kas ir ostas robeža, pārējā zeme, ir pilsētas zeme, krasta līnija ir ostas kompetence,» teic Rīgas ostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.
Četri Rīgas domes pārstāvji ostā pārvaldnieka piedāvāto budžetu atbalsta. Lai to apstiprinātu, vajag vēl vienu valsts pārstāvja balsi. Valdes locekle no Finanšu ministrijas Baiba Bāne budžetu kritizē kā uzpūstu, Ekonomikas ministrijas pārstāvis Artis Stucka valdes sēdē nākamnedēļ nepiedalīsies, jo devies garā ārzemju ceļojumā, Satiksmes ministrijas valsts sekretāram Kasparam Ozoliņam budžeta pozīcijas vēl jāanalizē. Bet Baiba Broka no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas būtiskajām sadaļām sliecas piekrist. Viņai vien ir neskaidrības par Krievu salas projektu.
«Kundziņsalas dzelzceļa izbūve bija viens no jautājumiem, par kuriem mēs diezgan daudz runājām, kas ir tie mērķi, kas tiek sasniegti. Un, protams, atbilstoši likumam un ostas attīstības plānam. Ja tas palielina apjomu esošajam terminālim, tad, protams, tas ekonomiskais izdevums ir pamatots,» norāda brīvostas valdes locekle Broka. Viņa piebilst, ka krasta zonas nostiprināšana Ķīpsalā no Vides un attīstības ministrijas un reģionālās attīstības ministrijas viedokļa ir viens no prioritārajiem jautājumiem.
Taujāta, vai nepieciešams Ziemassvētku eglītes pasākumu par 41 000 eiro, viņa pauž uzskatu, ka personāla saliedētības un novērtēšanas pasākumiem ir jābūt. «Un jāskatās par to, cik tie ir adekvāti, cik lielā mērā, lai tā nav pārlieku liela izšķērdība, kāds ir tas apjoms un kādā veidā,» uzsver politiķe.
Broka no ostas tomēr gribētu saklausīt, vai pārvaldniekam ir plāns B gadījumam, ja Krievija pēkšņi caur Rīgu kravas vairs neeksportē. Par reālu to uzskata satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Latvijas dzelzceļš šī iemesla dēļ samazinājis nākamā gada pārvadājumu prognozi par 20%.
Ostas vadītājs Ameriks piesardzībai atmet ar roku. Līgumi ir noslēgti, kravas pieaug, Krievijai vajag dolārus, viss būs labi. Osta pat ir palielinājusi pārkraušanas maksas, kas no 1.janvāra pieaugs par 6%. “Ja runājam par Tallinu un Klaipēdu, Klaipēdai pieaugums šogad būs aptuveni uz pusi mazāks nekā Rīgai, apmēram 7 -7,5%, mums būs 15%. (..) Osta cēla par 6% atsevišķas tarifu grupas. Tonnāžas. Tikai vai nu kanāla vai tonnāžas,» tā Ameriks. Taujāts, vai tas nepadara Rīgu par dārgāko Baltijas ostu, viņš teic: «Dārgākā ir Pēterburga, bet nosacīti lētāka ir Tallina un Klaipēda.»
Arvien biežāk izskan bažas par to, ka Krievijas tautsaimniecība tuvākajā laikā var neizturēt rubļa kritumu un sabrukt. Tas savukārt nozīmētu bankrotus visās tautsaimniecības nozarēs, arī eksportējošajās. Saimnieciskā darbība tur varētu apstāties. Krievijas ogles veido aptuveni divas trešdaļas no brīvostas kravu apgrozījuma.
Šonedēļ notikušajā Viskrievijas biznesa forumā Krievija. Jaunā stratēģija bijušais prezidenta administrācijas darbinieks, ekonomists Mihails Hazins prognozēja, ka sabrukums gaidāms jau nākamā gada februārī vai martā. Par to liecinot jau šobrīd vērojamas satraucošas pazīmes.
«Pie mums strauji krīt biznesa centru noslodze reģionos. Strauji. Cilvēki pamet kantorus. Viņiem nav naudas, lai uzturētu kantorus. Tā ir pirmā pazīme. Otra pazīme ir tīklu aizvēršanās. Izrādās, ka patērētāju skaits veikalu tīklos nav pietiekams. Vispirms aizvērsies specifiski tīkli, kas tirgo produkciju, kas nav īpaši principiāla. Bet, paši saprotiet, ka sieviešu veļa ir lieta, bez kuras cilvēce nevar dzīvot. Trešā pazīme ir budžeta deficīta palielināšanās. To mēs arī novērojam. Un ceturtais iemesls, to gan ar neapbruņotu aci nevar pamanīt, bet tā ir ekonomiskās aktivitātes samazināšanās reģionos,» stāsta Krievijas ekonomists Mihails Hazins.
Pat, ja Krievija ar jaudu turpinās savu izejvielu eksportu caur Rīgu un pat, ja stividori maksās lielos brīvostas tarifus, būtisks drauds ostai ir Krievu salas projekts. Ostas pārvalde joprojām nav vienojusies ar Rīgas centrālo termināli par biznesa pārcelšanu uz Krievu salu. Ja tas nenotiks nākamnedēļ, ir liela iespēja, ka Eiropa samazinās savu līdzfinansējumu. Iespējams, tieši tādēļ šonedēļ ostas pārvaldnieks Loginovs pieņēma jaunu padomnieci Krievu salas un Eiropas Savienības fondu jautājumos – Ventspils brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētāja Aivara Lemberga līdzgaitnieci Kristīni Krasovsku.
Ref: 102.000.102.8839