Rīgas brīvostas «aprēķini» – izdevīgāk maksāt sodu un pārkāpt likumu, nevis respektēt KP lēmumu

«Visvairāk sodītā persona Latvijā no Konkurences padomes (KP) puses ir Rīgas brīvostas pārvalde (RBP). Neviens cits uzņēmums Latvijā nav saņēmis četrus naudas sodus [no KP]. Visi citi pēc pirmās vai, pavisam reti, otrās soda reizes saprot savas kļūdas un vairs tā nedara. Rīgas brīvosta turpināja, jo piemērotie naudas sodi bija būtiski mazāki nekā peļņa, ko viņi guva. Faktiski viņi veica tādu cinisku aprēķinu, ka lētāk ir maksāt soda naudu un turpināt pārkāpt likumu, nevis respektēt KP lēmumu, tiesas lēmumu un pārtraukt nelikumīgo uzņēmējdarbību. Uz šo brīdi RBP ir pārtraukusi sniegt velkoņu pakalpojumus, bet tā tos sniedza vēl ilgu laiku,» tā intervijā BNN par radušos situāciju Rīgas brīvostas skandālā stāsta advokāts, uzņēmuma PKL Flote pārstāvis tiesā Artūrs Spīgulis.

Deviņus gadus ilgs tiesāšanās process, 1,35 miljonu sods, izšķērdēti 200 tūkstoši par juridiskajiem pakalpojumiem – šādi skaitļi figurē tiesvedības procesā starp valsts struktūrvienību RBP un uzņēmumu PKL Flote.

RBP valdē ir cilvēki, kuri strādā ministrijās, Rīgas domē, tātad valsts pārvaldē. Kā toreizējā valde, kas ikdienā arī pārvalda nodokļu maksātāju naudu, varēja atļauties tā izrīkoties ar valsts struktūrvienību? «Kas tad par to atbildēs, lai tādas lietas neatkārtojas? Jo, ja pieļausim kaut kādus izņēmumus, atlaides publiskām personām, ko mēs varam prasīt no privātuzņēmējiem?» neizpratnē par valsts struktūrvienības ignoranci pret valsts likumiem izteikusies KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Vai turpmāk citi divreiz apdomās savus lēmumus pirms aprēķiniem, ka izdevīgāk ir maksāt sodu un neievērot likumu?

Ar šiem 1,35 miljoniem nekas nebeidzas. VK vēl izvērtēs, cik kopumā nelietderīgi izšķērdēti līdzekļi, kurus RBP būtu varējusi ieguldīt, piemēram, ostas attīstībā, attiecīgi – valsts izaugsmē. Tāpat PKL Flote cels prasības par turpmākajos gados nodarītajiem zaudējumiem, jo šie 1,35 miljoni ir vien par periodu no 2008.gada augusta līdz 2009.gada aprīlim. Iespējams, no RBP tiks atprasīti vēl vairāki miljoni. Kāds izbīda savas intereses, bet citi pēc tam maksā milzīgas summas soda naudās.

Acīmredzamais nihilisms

2008.gada augustā Rīgas brīvostas pārvalde uzsāka ļaunprātīgi izmantot dominējošo stāvokli Rīgas brīvostā, organizējot velkoņu pakalpojumus Rīgas brīvostā , lai no velkoņu biznesa izspiestu AS PKL Flote, skaidro Spīgulis.

PKL Flote toreiz iesniedza sūdzību Konkurences padomē, un tā jau 2009.gadā sodīja Rīgas brīvostas pārvaldi par velkoņu pakalpojumu tirgus kropļošanu ostā, pamatojoties uz Konkurences likuma pārkāpumu.

Jāpiebilst, ka, ja ar Konkurences likuma pārkāpumu kādam ir nodarīti zaudējumi, viņš var vērsties tiesā un prasīt šos zaudējumus atlīdzināt. PKL Flote bija pirmie Latvijā, kas 2009.gada augustā cēla šāda veida prasību tiesā. Pēc deviņu gadu ilga tiesvedības procesa spriedumā Rīgas apgabaltiesa lēma, ka AS PKL Flote ir tiesīga saņemt ne tikai no 2008.gada augusta līdz 2009.gada aprīlim negūto peļņu, kuru pārkāpuma laikā sev ieguva Rīgas brīvostas pārvalde, bet arī zaudējumus, kas saistīti ar velkoņu dīkstāvi. Kopā tie mērāmi gandrīz 1,35 miljonu eiro vērtībā.

Advokāts Spīgulis BNN pastāsta pirmsākumus šai lietai: «Sākās ar to, ka iesniedzām sūdzību Konkurences padomē (KP) no PKL Flotes pret Rīgas brīvostu, ka tiek pārkāpts Konkurences likums. KP sešu mēnešu laikā secināja, ka Rīgas brīvosta pārkāpj Konkurences likumu vairākos punktos. Toreiz Rīgas brīvostai piemēroja naudas sodu 45 000 latu (64 000 eiro) apmērā.»

Lai gan KP konstatēja pārkāpumu, Rīgas brīvosta no pirmās dienas ir iebildusi pret šiem zaudējumiem. «Viņi tiesā turējās pie pozīcijas, ka neatzīst ne savu pārkāpumu, ne [radītos] zaudējumus,» saka advokāts.

Pēc advokāta domām, šī lieta reizē bija vienkārša un sarežģīta. «Rīgas ostā var strādāt tikai uzņēmumi, kuriem ir atļauja [nodarboties ar komercdarbību]. Respektīvi, ja es šodien izdomātu strādāt Rīgas ostā, vienalga, sniegt taksometra pakalpojumus vai tirgot saldējumu, es nevarētu to darīt. Paradokss ir tajā, ka Rīgas brīvostas pārvalde ir tā, kas izsniedz atļauju citiem, lai strādātu Rīgas ostā, bet viņi izsniedza atļauju paši sev. Tas būtu tā kā Rīgas dome, kura izsniedz taksometriem atļaujas Rīgas pilsētā, pati sev izsniegtu atļauju nodarboties ar taksometru biznesu.»

«Tā lieta pati par sevi ir acīmredzams nihilisms – RBP it kā uzrauga biznesu, bet vienā brīdī pati tajā iesaistās. Tas būtu līdzīgi, ja tiesa sāktu sniegt advokātu pakalpojumus un pati sevi pārstāvētu tiesā,» pauž advokāts.

Cīņa par velkoņu nodarbinātību – Rīgas brīvosta vai PKL Flote

PKL Flote pārstāvis turpina stāstīt, kādēļ situācija radusies: «Rīgas brīvostas pārvalde bija tā, kas līdz šim aicināja privātās kompānijas: «Lūdzu, nāciet šeit un sniedziet šeit pakalpojumus.» Tad vienā brīdī paši uzbūvēja divus velkoņus un sāka nodarboties ar biznesu, kuru paši uzraudzīja un regulēja, turklāt nelaida citas kompānijas iekšā, jo tajā laikā bija arī citi uzņēmēji gan no Somijas, gan no Lietuvas, kas gribēja ienākt ostā un strādāt ar saviem velkoņiem.»

Spīgulis skaidro: «Tajā laika periodā, par kuru cēlām prasību, bija tikai divas kompānijas, kas sniedza velkoņu pakalpojumus, — PKL Flote un Rīgas brīvostas pārvalde. Tur bija tā, ka kuģis pienāk pie Rīgas ostas, stāv Rīgas jūras līcī un pa rāciju lūdz, lai PKL Flote nodrošina velkoņu darbību, ievelkot kuģi ostā. PKL Flote to grib darīt, bet Rīgas ostas dispečers saka: «Nē, jūs to nedarīsiet, to darīs mūsu velkoņi.»» Advokāts situāciju iezīmē: «Jūs esat taksists. Sēžat pie stūres un gaidāt izsaukumu. Kad jums ir izsaukums, cilvēki jūs sauc, bet jums neļauj izkustēties no vietas, neļauj strādāt. Tieši tā tas notika ar velkoņiem.»

Viņš uzsver, ka Valsts kontrole konstatēja, ka Rīgas brīvosta vispār nedrīkstēja sākt nodarboties ar velkoņu biznesu. «Tas ir fundaments šai lietai. Visa nauda, ko Rīgas brīvosta nopelnīja, pienākas PKL Flotei, un tiesa tam arī piekrita. Zaudējumu summa ir liela, jo zaudējumu periods ir no 2008.gada augusta līdz 2009.gada aprīlim.»

Advokāts piebilst, ka cīņa tiesā bija arī par to, ka RBP vispār nedrīkstēja uzsākt velkoņu biznesu. «Nevis tikai, ka viņi to darīja slikti vai nepareizi, bet problēma bija jau pašā saknē.»

Spīgulis uzsver: «Šis ir pirmais gadījums, kur šāda veida tiesvedība ir noslēgusies. Ir vēl dažas lietas, kur tiesvedība vēl turpinās, bet šis ir pirmais, kur tiešām ir pielikts punkts. Tiesas spriedums ir stājies spēkā, un tas tālāk vairs nav pārsūdzams.»

Pašreizējā RBP valdes locekle Baiba Broka telefonsarunā ar BNN pauda uzskatu, ka Rīgas brīvosta drīkst nodarboties ar uzņēmējdarbību, jo tā ir atzinusi Eiropas Komisija. Rīgas brīvostas ziņojumā teikts, ka EK bija bažas, ka Latvijas tiesiskā un regulatīvā sistēma attiecībā uz velkoņu pakalpojumu sniegšanu Rīgas brīvostā neatbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 49.pantam par brīvību veikt uzņēmējdarbību. Tikmēr brīvosta arī norāda, ka EK neapšauba Rīgas brīvostas pārvaldes izvēli nodrošināt velkoņu pakalpojumus, izmantojot meitas sabiedrību.

Advokāts stāsta, ka gan PKL Flote, gan tiesa RBP vairākas reizes piedāvāja izlīgt, proti, iztiekot bez tiesas procesa un RBP samaksājot kaut kādu kompensāciju: «RBP nekad pat neieradās uz izlīguma sarunām, bija ārkārtīgi pārliecināti par savu pozīciju lietā. Neskatoties uz to, ka Augstākā tiesa jau vienreiz šajā lietā bija norādījusi, ka RBP ir rīkojusies prettiesiski un ka zaudējumi ir nodarīti, RBP ignorēja šos secinājumus un turpināja uzstāt, ka nekādi zaudējumi nav radušies.

Vēl trīs reizes soda

Advokāts Spīgulis turpina: «KP teica, ka brīvosta nevar turpināt nodarboties ar velkoņu biznesu, bet viņi vienkārši aiztaisīja acis un turpināja strādāt. Faktiski viņi veica tādu cinisku aprēķinu, ka lētāk ir maksāt soda naudu un turpināt pārkāpt likumu, nevis respektēt KP lēmumu, tiesas lēmumu un pārtraukt to darīt. Uz šo brīdi viņi ir pārtraukuši sniegt velkoņu pakalpojumus, bet viņi tos sniedza vēl ilgu laiku.»

«Pēc pirmā naudas soda Rīgas brīvosta turpināja nodarboties ar velkoņu biznesu. Tāpēc KP pēc 2009.gada lēmuma vēl trīs reizes viņus sodīja,» atzīmē Spīgulis.

Advokāts uzsver, ka KP šo precedentu vērtē ļoti atzinīgi, jo visus šo gadus principā ir gaidījuši, lai šī lieta noslēgtos ar naudas piedziņu, lai tādā veidā apturētu arī citus pārkāpējus. «Tas būtiski atslogo KP darbu, ka viņiem ir mazāk šādu pārkāpēju, kas negrib scenāriju, ka viņiem būs jāmaksā gan naudas sods valsts kasē, gan zaudējumi cietušajai pusei,» tā Spīgulis.

Zaudējumu atlīdzības ieguvumus KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama komentē: «Kopš Latvija ir pārņēmusi Eiropas Savienības Direktīvu par zaudējumu atlīdzību, ikviens konkurences pārkāpumā cietušais var pārkāpējam prasīt kompensēt radušos zaudējumus. Jo biežāk cietušie izmantos šīs tiesības, jo vairāk potenciālie pārkāpēji mācīsies no citu kļūdām un atturēsies no negodprātīgas rīcības. Tādējādi par preventīvu rīku konkurences kropļojumu mazināšanā kalpo ne tikai Konkurences padomes uzliktie sodi, bet arī atlīdzinātie zaudējumi.»

«KP piemēroja sodu 45 000 latu, Rīgas brīvosta turpināja strādāt. Mēs par šo pašu periodu piedzinām 1,35 miljonus. Milzīga starpība, vai pārkāpums izmaksā 45 000 latu vai 1,35 miljonus eiro. Tas ir būtiski tāpēc, ka ar šādu prasību var atturēt no darbības potenciālos pārkāpējus. Respektīvi, ja šobrīd pret kādu uzņēmumu vai valsts iestādi rodas pretenzijas par to, ka viņi pārkāpj Konkurences likumu, šis spriedums liks divreiz padomāt, vai tiešām tas ir tā vērts – gan saņemt sodu no Konkurences padomes, gan pēc tam vēl riskēt, ka visa tā nauda, kas nopelnīta, būs jāatdod caur tiesu,» sprieduma ietekmi komentē Spīgulis.

Uz jautājumu, vai nebūs tā, ka PKL Flotei zaudējumi tiks atlīdzināti no nodokļu maksātāju naudas, jo RBP ir valsts struktūrvienība, advokāts skaidro, ka tā nav nodokļu maksātāju nauda, jo RBP visus savus ienākumus gūst no kuģiem, kas ienāk Rīgas ostā. «Rīgas brīvostas pārvalde nemaksā uzņēmuma ienākumu nodokļus. Tā ir unikāls subjekts Latvijā, viņiem nav jāmaksā ienākumu nodoklis. Visu naudu, ko viņi iegūst no kuģiem, viņi patur savā rīcībā. Kad starptautisks kuģis ienāk Rīgas ostā, viņš samaksā ostas nodevas par to, ka tam ir atļauts šeit ienākt, pietauvoties, izmantot ostas kanālu, veikt kravas vai pasažieru pārvadājumus. Kuģis to samaksā Rīgas brīvostas pārvaldei, kura to naudu patur. Tālāk viņiem par to naudu būtu pienākums apsaimniekot ostas kanālu. Piemēram, padziļināt, ja tas aiziet ar smiltīm ciet vai uzlabot, piemēram, termināļus, veikt kaut kādas investīcijas.»

«Rīgas brīvostas pārvaldes gada pārskatā ir rakstīts nevis «peļņa», bet «ienākumu pārsniegums pār izdevumiem», un tā ir nauda, ko viņi vienkārši patur sev. Viņi nemaksā ne valsts kasē, ne Rīgas domes budžetā, ne iedzīvotājiem. Savukārt brīvostas attīstībā nav ieguldīts neviens iedzīvotāja cents,» skaidro advokāts.

Jāatzīmē, ka RBP valdes sastāvā ir gan Finanšu ministrijas, gan Ekonomikas ministrijas, gan Satiksmes ministrijas, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī Rīgas domes pārstāvji – cilvēki, kuri strādā valsts pārvaldē, apsaimnieko nodokļu maksātāju naudu un regulē tās plūsmu. Tādēļ vajadzētu būt tā, ka atbildību pret valsti, kā arī nodokļu naudu tas, ka Rīgas brīvosta netiek tieši uzturēta no nodokļu maksātāju naudas, nemazina. Ja Rīgas brīvostai tiek nodarīti tik milzīgi zaudējumi, vai nav tā, ka tomēr tiek iegriezts arī valsts attīstībā un līdz ar to arī budžetā?

«Ja pieļausim kaut kādus izņēmumus, atlaides publiskām personām, ko mēs varam prasīt no privātuzņēmējiem?»

Komentējot to, vai atbildība par tolaik pieņemtajiem lēmumiem būtu jānes iepriekšējam Rīgas brīvostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam, advokāts atzīmē, ka ir tāds likums, ka tikai pati iestāde var vērsties pret tiem saviem darbiniekiem, kas ir nodarījuši zaudējumus. «Respektīvi, mēs kā sabiedrība nevaram to darīt, bet to var izdarīt iestāde, ja konstatē, ka tās darbinieks vai bijušais vadītājs ir radījis zaudējumus.»

Jāpiebilst, ka tajā laikā, kad tika pieņemti lēmumi par velkoņu biznesa uzsākšanu Rīgas brīvostā un tā veikšanas kārtību, valdes priekšsēdētājs bija Andris Ameriks (Gods kalpot Rīgai). Rīgas vicemērs portālam lsm.lv savu vainu noliedz, jo valde nelemjot, kā velkoņi jāizmanto.

Tāpat jāatzīmē, ka brīvostas valde nolēmusi zaudējumus atlīdzināt, vienlaikus pārvaldniekam Ansim Zeltiņam uzdots meklēt vainīgos, kuru dēļ konkurences pārkāpumi radušies.

Komunikācijas nodaļas vadītāja Inga Šabovica telefonsarunā ar BNN komentēja, ka oficiāls paziņojums par RBP turpmāko rīcību saistībā ar atbildīgo personu meklēšanu un nosaukšanu būs nākamnedēļ.

RBP valdes locekle Baiba Broka telefonsarunā ar BNN norāda, ka pašlaik RBP cīnās ar toreizējās valdes rīcības sekām. Viņa stāsta, ka «šobrīd valde ir nolēmusi rosināt iekšējo procesu, lai tiktu izvērtēta personu atbildība un toreiz veiktās procedūras». Jautāta, vai tā laika Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova atbildība notikušajā tiks vērtēta atsevišķi, Broka norādīja, ka pašlaik nav runas par konkrētiem uzvārdiem.

Tikmēr Rīgas domes deputāts Vilnis Ķirsis (V) nosūtījis vēstuli Rīgas mēram Nilam Ušakovam (S) un vicemēram Andrim Amerikam (GKR), kurā abiem politiķiem pieprasa no privātajiem līdzekļiem atmaksāt 1,35 miljonus eiro, informēja partijas Vienotība frakcijas pārstāvis Edmunds Jurēvics.

«Pašreizējā valde esot panākusi izlīgumu ar Valsts kontroli, ieviešot vairākas viņu noteiktās pārmaiņas,» atzīmēja RBP valdes locekle.

Kā konstatēja Valsts kontrole (VK) veiktajā revīzijā Rīgas brīvostas pārvaldes rīcība, novēršot Konkurences padomes konstatētos pārkāpumus, Konkurences padomes sākotnēji uzliktais sods 64 000 eiro apmērā bija iespēja Rīgas brīvostai novērst Konkurences padomes konstatētos pārkāpumus. Šai situācijā turpmākie sodi, visticamāk, nesekotu, kā arī nerastos izdevumi juridiskajiem pakalpojumiem tiesvedībās. Taču RBP nolēma nepārtraukt velkoņu pakalpojumu organizēšanu un dibināt meitas sabiedrību, tā turpinot pārkāpt Konkurences likuma normas, tikai tagad jau caur meitas sabiedrību – Rīgas brīvostas floti, teikts VK ziņojumā.

Kā liecina VK 2016.gada pārskats, Rīgas brīvosta nelietderīgi iztērējusi 200 000 eiro juridiskajos pakalpojumos.

Lai gan šobrīd ir noslēgusies civilprasība, kas tika balstīta uz Konkurences padomes 2009.gada lēmumu par pārkāpumu, tiek gatavotas arī citas AS PKL Flote zaudējumu atlīdzības prasības pret Rīgas brīvostas pārvaldi, kā arī citiem uzņēmumiem, kas izmanto Rīgas brīvostas pārvaldes velkoņus, par periodiem, kuros Konkurences padome ir atzinusi Rīgas brīvostas pārvaldes pārkāpumus, atzīmē PKL Flote valdes priekšsēdētājs Sergejs Odincovs.