Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija vienojusies ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI), ka komisija rosinās domei vērsties Saeimā ar ierosinājumu atsavināt Marijas ielā 6 esošo nolaisto īpašumu, vēsta Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte.
Kā paskaidroja komisijas vadītājs Oļegs Burovs (GKR), namu atsavināt var tikai valsts, līdz ar to, ko ar to darīt tālāk, arī lems valsts institūciju pārstāvji.
Skaidrojot ieceri, VKPAI pārstāvis Jānis Asaris neslēpa kritiku par to, ka «līdzšinējās īpašnieku darbības nerosina ticību, ka nams kādreiz tiks sakārtots». «Viņi gadu desmitiem neko nav darījuši un viņu solījumu vairs neļauj ticēt, ka pēkšņi notiks brīnums. Viņi runā tikai par ēkas nojaukšanu, bet skaidrs, ka mēs to nepieļausim un nekas tāds nenotiks, jo ēka ir kultūras piemineklis un atrodas ļoti vērtīgā vietā,» skaidroja Asaris.
Pirms dažiem gadiem VKPAI jau vērsusies Saeimā ar ieceri mainīt likumdošanu, kas ļautu atsavināt īpašniekiem kultūrvēsturiskās piederošās ēkas, taču tobrīd neesot bijis konkrētu argumentu un precedentu, tādēļ iecere noraidīta. «Taču šoreiz tiešām citādāk nevar. Mēs jau sākam izskatīties nožēlojami, ka par spīti sodiem, nodokļiem un visam pārējam, mēs gandrīz 20 gadus neesam spējīgi sakārtot vienu māju,» pauda eksperts.
Sākotnēji VKPAI nogaidīs pašvaldības atvēlēto termiņu – četrus mēnešus, kuru laikā īpašniekiem dots laiks noslēgt līgumu par nama sakārtošanas būvprojekta izstrādi. Paralēli noritēs iniciatīvas par atsavināšanu sagatavošanas darbs. «Ja ēku izdosies atsavināt, iespējams rīkosim izsoli ar noteikumu, ka jaunais nomnieks namā investē un to atjauno. Taču risinājumi pēc tam varēs būt dažādi,» sacīja Asaris.
Komisija šodien lēma arī sagatavot lēmuma projektu par ēkas piespiedu sakārtošanu, tajā paredzot noteikt pienākumu, ka nama īpašniekiem vienu reizi divos mēnešos jāveic ēkas ārsienu vertikalitātes monitorings, divas reizes gadā jāveic fasādes un jumta tehniskā stāvokļa apsekošana līdz būvdarbu uzsākšanai, kā arī reizi gadā jāveic ēkas tehniskās apsekošana.
Tāpat komisija lēma sagatavot lēmumprojektu par to, ka nama īpašniekiem četru mēnešu laikā jānoslēdz līgums par nama sakārtošanas būvprojekta izstrādi, sešu mēnešu laikā pēc šī līguma parakstīšanas tas jāsaskaņo būvvaldē un pusotra gada laikā jāsaņem būvatļauja un jāuzsāk būvdarbi. Pēc Burova teiktā, ja kāda no šīm darbībām netiks veikta noteiktajos termiņos, pašvaldība būs tiesīga īpašniekus sodīt ar 5000 eiro soda naudu kaut vai katru nedēļu.
Ēkas sakārtošana ir jāpabeidz ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc būvatļaujas saņemšanas.
SIA CMB veiktajā nama tehniskajā ekspertīzē konstatēts, ka ēkas pamatu nestspēja nav pietiekoša, namā izveidojusies dziļa mūra erozija un vājinājumi, izveidojušās ēkas plaisas zem jaunizveidotajiem pārsegumiem, kā arī ēkas seguma caurtece. Gandrīz visu namu klāj virspusēja korozija un lielākā daļa konstrukcijas nav nestspējīga.
Tikmēr portālam delfi.lv īpašnieku pārstāvji atklāja, ka vēl tikai meklēs risinājumu ēkas sakārtošanai. Viens variants ir ēku nojaukt pavisam, lai tās vietā celtu jaunu. Savukārt otra versija paredz nojaukt bīstamās konstrukcijas un ēku rekonstruēt. Taču īpašnieku pārstāvji komisijā vairākkārt atkārtoja savas bažas, ka rekonstrukcijas laikā nams varētu sabrukt. Nama saimnieki plāno apspriesties ar arhitektiem par grausta nākotni. Šobrīd gan nav skaidrs, kādam mērķim īpašnieki atjaunoto ēku izmantos.
Kā ziņots, ēka pieder 1939.gadā dzimušajai Ludmilai Baumanei un Igaunijas pilsonim Tomasam Tolam. Uz Tola vārda īpašumtiesības reģistrētas kopš 1997.gada augusta, savukārt Baumane par otru nama īpašnieci atkārtoti kļuva 2015.gada nogalē, stājoties spēkā atcēlēja līgumam par nekustamā īpašuma pirkuma līguma labprātīgu atcelšanu. Baumane savu īpašumu iepriekš bija pārdevusi SIA Ģertrūdes biznesa centrs.
Ēka jau vairāku gadu garumā ir izpelnījusies Rīgas «slavenākā grausta» nosaukumu. Īpašumu veido zemes vienība 1 432 kvadrātmetru platībā, uz kuras atrodas piecstāvu dzīvojamā ēka un pagrabs zem pagalma. Tā ir klasificēta kā B kategorijas vidi degradējoša būve un to īpašniekiem ir piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme. Visus piespiedu darbu izmaksas segs kopīpašnieki proporcionāli to īpašumā esošajām domājamām daļām.