Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā piespriež bargus cietumsodus

Rīgas apgabaltiesa šodien Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā apsūdzētajam bijušam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam piemēroja astoņu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju, apcietinot viņu tiesas zālē.

Štrama toreizējam vietniekam Pēterim Strancim tiesa nolēma piemērot sešu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju, arī viņu tiesa nolēma apcietināt tiesas zālē.

Kādreizējam Pilsētas attīstības departamenta administrācijas vadītājam Raimondam Janitam tiesa piemēroja trīs gadu cietumsodu, apcietinot tiesas zālē.

Savukārt uzņēmējai Inārai Vilkastei tiesa nolēma piemērot naudas sodu 40 000 latu jeb 200 minimālo mēnešalgu apmērā.

Bijušajam Rīgas un Jūrmalas mēram Andrejam Inkulim tiesa nolēma piespriest naudas sodu 24 000 latu jeb 120 mininālo mēnešalgu apmērā.

Arī kompānijas NCC Spilve Development pārstāvim Igaunijas pilsonim Prītam Tomingam tiesa piesprieda naudas sodu 24 000 latu jeb 120 minimālo mēnešalgu apmērā.

Kā ziņots, prokurors Māris Leja tiesas debatēs Rīgas apgabaltiesu bija lūdzis visus sešus apsūdzētos atzīt par vainīgiem viņiem uzrādītajās apsūdzībās un sodīt.

Štramu valsts apsūdzības uzturētājs bija lūdzis atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma (KL) 320.panta 3.daļas par kukuļņemšanu un sodīt ar reālu brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem un daļēju mantas konfiskāciju. Daļēja Štrama vainas atzīšana nevarētu tikt uzskatīta par atbildību mīkstinošu apstākli, lai viņam noteiktu maigāku sodu, tiesas debatēs pauda prokurors.

Tikmēr Štrama advokāts Jānis Rozenbergs lūdza savu klientu divās viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma epizodēs attaisnot, bet divās – notiesāt par kukuļa piesavināšanos, nevis par kukuļņemšanu, kā to bija prasījusi prokuratūra. Attiecībā uz epizodēm, kurās Štrams atzinis kukuļa piesavināšanos, advokāts lūdza tiesu izvērtēt iespēju notiesāt apsūdzēto nosacīti.

Strancim, kurš arī tika apsūdzēts pēc KL 320.panta 3.daļas, Leja bija lūdzis piespriest astoņu gadu cietumsodu ar daļēju mantas konfiskāciju. Šī apsūdzētā rīcībā nav saskatāmi ne atbildību mīkstinoši, ne pastiprinoši apstākļi, iepriekš norādīja prokurors.

Tikmēr Stranča advokāts Saulvedis Vārpiņš savu aizstāvamo tiesai lūdza pilnībā attaisnot.

Savukārt Janitas darbībās valsts apsūdzības uzturētājs bija konstatējis virkni atbildību mīkstinošu apstākļu. Ja Janita nebūtu darījis visu iespējamo, lai palīdzētu izmeklētājiem, prokurors viņam būtu pieprasījis sešu gadu brīvības atņemšanu, taču, ņemot vērā apsūdzētā atbildību mīkstinošos apstākļus, Leja Janitu bija lūdzis sodīt ar viena gada brīvības atņemšanu un daļēju mantas konfiskāciju. Tādējādi, nosakot sodu šim apsūdzētajam, prokurors bija aicinājis tiesu piemērot KL 49.pantu «Vieglāka soda noteikšana nekā likumā paredzētais sods».

Tikmēr Janitas aizstāvība tiesai lūdza pārkvalificēt sava klienta darbības no kukuļņemšanas personu grupā uz kukuļņemšanas personu grupā atbalstīšanu. Tādā gadījumā Janita tiktu uzskatīts par Štrama un Stranča veikto darbību atbalstītāju, aģentūrai LETA iepriekš skaidroja Janitas advokāts Egons Rusanovs. Izsakot savu viedokli par Janitam piemērojamo sodu, aizstāvība lūdza tiesu ņemt vērā viņa vecumu un veselības stāvokli un rast iespēju notiesāt apsūdzēto nosacīti.

Par kukuļa došanu pēc KL 323.panta 1.daļas apsūdzētajam Tomingam, kā arī Inkulim prokurors Leja tiesas debatēs bija lūdzis piemērot naudassodu 120 minimālo mēnešalgu (21 600 latu) apmērā. Viņi abi savu vainu atzina un palīdzēja izmeklēšanā, kas, pēc prokurora domām, mīkstina šo apsūdzēto atbildību.

Tikmēr Tominga aizstāvis advokāts Juris Galejs un apsūdzētā Inkuļa aizstāvis advokāts Uģis Grūbe lūdza savus aizstāvamos atbrīvot no kriminālatbildības, norādot, ka no šiem apsūdzētajiem kukulis esot ticis izspiests, tāpēc viņiem faktiski nav bijušas citas iespējas, kā samaksāt prasītās naudas summas.

Par kukuļa došanu apsūdzētās uzņēmējas Vilkastes rīcībā valsts apsūdzības uzturētājs nesaskatīja ne atbildību mīkstinošus, ne pastiprinošus apstākļus. Vilkasti prokurors tiesas debatēs bija lūdzis atzīt par vainīgu pēc KL 323.panta 2.daļas un sodīt ar reālu brīvības atņemšanu uz trim gadiem un daļēju mantas konfiskāciju.

Tikmēr Vilkastes advokāts Juris Dzelme tiesas debatēs savu aizstāvamo lūdza pilnībā attaisnot. Viņam pievienojās otrs Vilkastes advokāts Aloizs Vaznis.

Tiesas izmeklēšanas gaitā mutvārdu liecības sniedza četri no kopumā sešiem apsūdzētajiem – Janita, Strancis, Inkulis un Tomings.

Janita atzina, ka vairākās apsūdzības epizodēs devies saņemt naudu no dažādiem uzņēmējiem. To viņš esot darījis Stranča un Štrama uzdevumā. Tieši Strancim un Štramam Janita vēlāk šo naudu arī esot nogādājis.

Strancis kategoriski noliedza, ka jebkad būtu pieņēmis kukuļus vai izmantojis savu dienesta stāvokli, lai ietekmētu lēmumu pieņemšanu. Strancis norādīja, ka Janita savās liecībās viņu apmelojis.

Inkulis, liecinot tiesā, Janitas rīcību nosauca par izspiešanu, bet par Stranci sacīja, ka nekādus kukuļus viņš neesot prasījis. Kukuli piedāvājis maksāt Janita, bet kam tālāk toreizējais departamenta administrācijas vadītājs šo naudu nodevis, Inkulis nezināja. Noprotams vien, ka Janitam šī nauda esot bijusi jānodod tālāk, sacīja Inkulis. Saistībā ar būvniecības ieceri, par kuras virzīšanu maksāta nauda, ar Štramu Inkulis neesot komunicējis.

Tomings tiesā pastāstīja, ka par sev interesējošo būvniecības ieceri konsultējies ar vairākām pašvaldības amatpersonām, aizgājis arī uz konsultāciju pie Stranča, bet Strancis par nekādām naudas summām neesot ieminējies. Tad pēkšņi Tomingu sazvanījis iepriekš viņam nepazīstamais Janita un teicis, ka uzņēmējs var samaksāt naudu, lai veicinātu interesējošās būvniecības ieceres virzību. Tomings nopratis, ka tas esot vienīgais iespējamais risinājums, tāpēc nolēmis maksāt. Kam viņa samaksāto naudu tālāk nodevis Janita, Tomings nezināja. Ar Štramu igauņu uzņēmējs par savu būvniecības ieceri neesot runājis.

Savukārt apsūdzētā uzņēmēja Vilkaste izmantoja savas likumā paredzētās tiesības un tiesā neliecināja, bet Štrams savas liecības iesniedza rakstveidā.

Kā ziņots, lietā ir piecas epizodes, no kurām četras saistītas ar kukuļu pieprasīšanu un pieņemšanu dažādu būvniecības ieceru īstenošanai. Rīgas apgabaltiesa šo lietu sāka skatīt 2009.gada 30.oktobrī.