Novembra nogalē trīs mēnešu RIGIBOR nokritās līdz 0,82% atzīmei, līdz ar to trīs mēnešu RIGIBOR likme ir mazāka nekā trīs mēnešu EURIBOR likme, kas ir netipiski, jo vēsturiski RIGIBOR gandrīz vienmēr ir atradies virs EURIBOR likmes.
Ja saglabāsies pašreizējais «status quo» un būtiski nepieaugs pieprasījums pēc latiem, kā arī latu resursu izvietošanas iespējas, tad latu likmes arī tuvākā nākotnē varētu turpināt atrasties zem EURIBOR līmeņa, liecina SEB bankas makroekonomikas apskats.
Tāpat joprojām var vērot lielu latu resursu pārpalikumu naudas tirgū. Komercbankas depozītos Latvijas Bankā (LB) noguldījušas ap miljardu latu, savukārt pieprasījums pēc latu resursiem saglabājas neliels.
Latvijas Banka novembra sākumā nolēma samazināt procentu likmes banku noguldījumiem – noguldījumiem uz nakti no 0,375% līdz 0,25%, bet noguldījumiem uz septiņām dienām – no 0,5% līdz 0, 375%.
Ar savu rīcību Centrālā banka cenšas panākt to, lai šie likviditātes pārpalikuma līdzekļi tiktu novirzīti kreditēšanai. Iepriekš īstenotie LB lēmumi samazināt procentu likmes noguldījumu iespējām centrālajā bankā līdz šim nav atstājuši būtisku iespaidu uz kreditēšanu. Par ko liecina arvien pieaugošais komercbanku noguldījumu apjoms LB.
Faktiski šis līdzeklis līdz šim nav bijis pietiekami efektīvs, jo pieprasījums pēc kredītiem saglabājas neliels, turklāt iedzīvotāji un uzņēmumi pārsvarā tomēr izvēlas kredītus ņemt eiro valūtā. Viens no iemesliem kredītu neņemšanai latos noteikti ir piesardzība attiecībā pret latu likmēm, jo pēdējās gados vērotās RIGIBOR milzu svārstības un salīdzinoši augstās latu likmes daudziem liek šaubīties par šo likmju noturēšanos zemos līmeņos pārskatāmā nākotnē.
Čigipigi lielāks par Turiburi.