Pēc Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča domām, nākamā gada valsts budžeta projekts nav perfekts, tomēr kopumā tas ir labs un ar to «var dzīvot», vēsta Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm.
Viņš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma budžeta projektu novērtējis ar atzīmi astoņi.
Rimšēvičs uzteica, ka pēdējo gadu laikā tas ir savlaicīgāk sagatavotais budžets, gan piebilstot – «vienmēr jau varam vēlēties labāku».
Viņš arī atzinīgi novērtēja to, ka valdība aiztikusi pievienotās vērtības nodokli (PVN). Taču žēl esot, ka nav izdevies Latvijā ieviest praksi nodokļus nemainīt vismaz četrus gadus pēc kārtas. Viņa ieskatā, katrai jaunai valdībai būtu vienu reizi jāmaina nodokļi un jāpasaka, ka nākamajos četros gados tie nemainīsies. Tas ir būtiski uzņēmējiem, lai varētu plānot savus darbus.
Kopumā nākamā gada budžeta projektu viņš novērtē ar atzīmi astoņi desmit baļļu skalā. «Budžets nav perfekts, bet kopumā tas ir izveidots. Ja tas šāds tiks apstiprināts Saeimā, ar šo budžetu var dzīvot,» sacīja Latvijas Bankas vadītājs.
Nākamgad gan izaugsme varētu būt lēnāka. Turklāt arī Eiropā pārskatītas iekšzemes kopprodukta izaugsmes un inflācijas prognozes, tās samazinot. Tas liecina, ka situācija pasaulē, Eiropā un eirozonā ir saspringta un valda neziņa.
Rimšēvičs skaidroja, ka naudas ekonomikā ir daudz, bet tā „atrodas banku kontos un nevar atrast ceļu pie uzņēmējiem un darba devējiem”. Tas skaidrojams ar to, ka nav zināms, kāda būs situācija nākamajos gados.
Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien, 3.septembrī, samazināja eirozonas ekonomikas izaugsmes un inflācijas prognozes, ņemot vērā pieprasījuma kritumu pasaulē vadošajās attīstības ekonomikās, jo sevišķi Ķīnā.
ECB prognozē, ka eirozonas ekonomika šogad palielināsies par 1,4%, nevis 1,5%, kā tika lēsts jūnijā.
Savukārt nākamajam gadam eirozonas ekonomikas izaugsmes prognoze samazināta no 1,9% uz 1,7%, bet 2017.gadam tā pazemināta no 2% uz 1,8%.
ECB ceturtdien arī prognozēja, ka vidējā gada inflācija Eiropas vienotās valūtas savienībā šogad veidos vien 0,1%, nevis 0,3%, kā tika lēsts iepriekš.
Tikmēr nākamajam un 2017.gadam inflācijas prognozes samazinātas attiecīgi no 1,5% un 1,8% uz 1,1% un 1,7%.
BNN jau ziņoja, ka valdība 25.augustā, panākusi konceptuālu vienošanos par papildu ieņēmumiem nākamā gada valsts budžetā, savukārt izdevumu daļā panākta vienošanās samazināt teju visu ministriju budžetus par 3%.
Lai sabalansētu nodokļu un nodevu likmes ar esošo inflācijas un vidējo algu pieaugumu valstī un azartspēļu finansiālās darbības apgrozījuma pieaugumu, kā arī palielinātu ieņēmumus valsts budžetā, valdību veidojošās koalīcijas sadarbības partneri rosina palielināt azartspēļu nodevu un nodokļu apmēru vidēji par 4%-5,5% attiecībā uz nodevām un 4,2%-11% attiecībā uz nodokļiem.
Savukārt izdevumu daļā panākta vienošanās par 3% samazināt visu ministriju budžetus, izņemot Aizsardzības, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes un Veselības ministriju budžetus.
Rezultātā valdībā tika panākts izdevumu palielinājums aptuveni 68 miljonu eiro apmērā Aizsardzības ministrijai, lai finansējums aizsardzībai nākamgad sasniegtu 1,4% no iekšzemes kopprodukta. Tāpat finansējuma palielinājums sagaida iekšlietu jomu, bet Veselības ministrijai tika atrasti papildu 12 miljoni eiro. Savukārt par papildu finansējumu Izglītības un zinātnes ministrijai varēšot runāt, kad būs zināms jaunais pedagogu atalgojuma modelis.
Tāpat valdībā panākta konceptuāla vienošanās par izmaiņām dažādos nodokļos.
Rosināts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmi paaugstināt par 7,4%. Tāpat rosināta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas kārtības maiņas atlikšana uz 2017.gadu.
Rosināts ar 2016.gadu ieviest solidaritātes nodokli, kā arī noteikt pievienotās vērtības nodokli (PVN) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumam un pārskatīt atbrīvojumu no PVN piemērošanu kultūras pasākumiem.
Vēl viens priekšlikums paredz valsts kapitālsabiedrību dividendēs izmaksājamās peļņas daļu 2016.gadā noteikt 90% apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības tīrās peļņas, savukārt 2017.gadā – 75% un 2018.gadā – 70%.
Ierosināts arī elektroniskajās cigaretēs izmantojamajiem šķidrumiem piemērot akcīzes nodokli, ko veido likme par vienu mililitru šķidruma – 0,01 eiro, un likme par vienu miligramu nikotīna – 0,005 eiro. Līdz ar to akcīzes nodoklis elektroniskajās cigaretēs izmantojamajam desmit mililitru šķidruma flakonam, kas satur nikotīnu 20 mg/ml, būtu 1,1 eiro, bet desmit mililitru šķidruma flakonam, kas satur nikotīnu 15 mg/ml – 0,85 eiro, savukārt desmit mililitru šķidruma flakonam, kas satur nikotīnu desmit mg/ml – 0,6 eiro, taču desmit mililitru šķidruma flakonam, kas nesatur nikotīnu, – 0,1 eiro.
Tāpat ierosināts akcīzes nodokli smēķējamai tabakai un tabakas lapām ar 2016.gada 1.janvāri palielināt uz 58 eiro par kilogramu, no 2017.gada 1.janvāra – 60 eiro par kilogramu, bet no 2018.gada 1.janvāra – 62 eiro par kilogramu.
Rosināts arī palielināt akcīzes nodokli naftas produktiem un alkoholiskajiem dzērieniem.
Tāpat tiek izskatīts priekšlikums noteikt minimālo obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu. Modelis paredz pakāpenisku minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ieviešanu trīs gadu laikā, lai tas pilnībā darbotos jau no 2018.gada.
Ref: 102.000.102.10626