Patlaban komercbankas Latvijas Bankā glabā aptuveni piecus miljardus eiro, ko varētu «iepludināt» valsts ekonomikā, vēsta pašreizējais centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Runājot par tautsaimniecības jautājumiem, viņš stāsta par kreditēšanu, fiskālo politiku un strukturālām reformām, kas svarīgas, lai stiprinātu valsts un uzņēmēju konkurētspēju.
Komentējot Eiropas Centrālās bankas pieņemtos lēmumus, kas lielā mērā ir vērsti uz turpmāku kreditēšanas aktivizēšanu, Rimšēvičs atzina, ka tam svarīgs priekšnoteikums ir, lai zemākas centrālās bankas un naudas tirgus likmes laika gaitā atspoguļotos arī zemākās kredītu likmēs uzņēmumiem un mājsaimniecībām.
Pēc viņa teiktā, eirozonā kopumā pēdējo 3-4 gadu laikā likmes gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām ir būtiski samazinājušās. Vienlaikus, analizējot situāciju Latvijā, centrālas bankas prezidenta vērtējumā, tā nav tik pozitīva, un rezultātā kopējais monetārās politikas tā saucamais «kredītu kanāls» Latvijā nav tik spēcīgs kā citās valstīs.
«Latvijas komercbankās pašlaik atrodas tuvu pie pieciem miljardiem eiro brīvu naudas līdzekļu, kurus tās tur centrālajā bankā un pat ir gatavas piemaksāt tā vietā, lai laistu tautsaimniecībā. Tas liecina par zemu riska apetīti no komercbanku puses,» secināja Rimšēvičs.
Latvijas Bankas prezidenta ieskatā, valsts un komercbanku vadītājiem būtu jāsēžas pie viena galda, lai risinātu jautājumu par to, kā komercbankas varētu aktivizēt tautsaimniecības kreditēšanu.
BNN jau ziņoja, ka atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumam atcelt lēmumu, ar kuru Rimšēvičs ir atstādināts no amata, viņš atsācis darbību Latvijas Bankā.
EST norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija nav sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā. Arī tiesas sēdes laikā EST priekšsēdētājs lūdza Latvijas pārstāvjus īsā termiņā iesniegt EST dokumentus, kas pamato apstrīdēto lēmumu, taču neviens no dokumentiem, kurus Latvija iesniegusi, neiekļāva pierādījumus tam, ka pastāv pietiekami elementi, kas liecinātu par Rimšēvičam izvirzīto apsūdzību pamatotību.
Līdz ar to Tiesa konstatēja, ka Latvija nav pierādījusi, ka Rimšēviča atbrīvošana no amata ir balstīta uz tādu pietiekamu elementu esamību, kuri liecinātu, ka viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu attiecīgo statūtu izpratnē.
Iepriekš ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.
Rimšēvičs iepriekš preses konferencē apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu. Laikā, kamēr Rimšēvičs nevarēja pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, viņu aizstāja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.