Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicinājis ES paust stingru reakciju attiecībā uz pēdējo dienu notikumiem Ukrainā, jo ir vērojama situācijas eskalācija, kas atgādina Krimas pārņemšanas scenāriju.
Šādu viedokli ministrs paudis, piedaloties Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē Luksemburgā, kas galvenokārt veltīta situācijai Ukrainā un ES tālākai rīcībai attiecībās ar Krieviju.
Rinkēvičs norādīja, ka saspīlējums var novest pie tālāka militāra spēka pielietošanas un pāraugt pilsoņu karā.
Ņemot vērā situācijas pasliktināšanos, Rinkēvičs aicināja sagatavot turpmākos pasākumus, kas ir ES rīcībā situācijas normalizēšanai.
Runājot par iespējamām ekonomiskām sankcijām, ārlietu ministrs uzskata, ka ir jāizvērtē to ietekme uz ES un tās dalībvalstu ekonomiku, kā arī jāizvērtē iespējamus kompensācijas pasākumus. Nepieciešams arī paplašināt to personu sarakstu, uz kuriem attiektos ieceļošanas un finanšu līdzekļu ierobežojumi.
Latvijas ārlietu ministrs aicināja Krieviju pārtraukt atbalstīt separātistus. Ministrs norādīja, ka Krievijai jāpārtrauc speciālo uzdevumu vienību karavīru darbība, kā arī jāatvelk Krievijas militāros spēkus no Ukrainas un Krievijas robežas. Rinkēvičs arī uzsvēra, ka palīdzības sniegšana Ukrainai jāturpina ES dalībvalstīm gan divpusējā formātā, gan plašākā ES līmenī.
Arī pārējie ārlietu ministri atkārtoti apliecināja savu atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai vienotībai, kā arī aicināja Krieviju atsaukt tās militāros spēkus no Ukrainas. Ministri vienojās par finansiālas palīdzības piešķiršanu Ukrainai, lai atbalstītu nepieciešamās strukturālās reformas valstī un veiktu ekonomikas stabilizāciju. Ārlietu ministri vienojās uz laiku atcelt muitas tarifus Ukrainas eksportam uz ES.
Sanāksmes laikā ārlietu ministri pauda arī bažas par ES integrācijas procesu Bosnijā un Hercegovinā, kas ir apstājies valsts līderu politiskās gribas trūkuma dēļ. Ņemot vērā sociālo un ekonomisko situāciju valstī, kā arī atbildot uz iedzīvotāju tūlītējām vajadzībām, jāstiprina darbs pie svarīgāko reformu ieviešanas. Lai to risinātu, ministri atbalstīja Eiropas Komisijas piedāvātās iniciatīvas ekonomiskās pārvaldības un konkurētspējas stiprināšanai, kā arī ekonomikas izaugsmei.
Ārlietu ministri diskutēja arī par aktuālo situāciju Sīrijā, īpašu uzmanību vēršot uz satraucošo humanitāro situāciju valstī, Sīrijas miera sarunām, Sīrijas krīzes ietekmi uz reģionu, kā arī ķīmisko ieroču izvešanas procesu.
Ref:103.000.103.6107