«Situācijas attīstība Ukrainas konfliktā kalpos par lakmusa testu Eiropas Savienības (ES) un Krievijas attiecību nākotnei. Saasinoties situācijai Ukrainā, turpināsies diskusija par tālākiem ierobežojošiem pasākumiem pret Krieviju,» tā, Austrijā piedaloties Alpbahas foruma paneļdiskusijā par ES attiecībām ar Krieviju, uzsvēris Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
«Savukārt, ja stāvoklis normalizēsies, tad Eiropas Savienība ir gatava pārskatīt ieviestos sankciju pasākumus pret Krievijas Federāciju. Nozīmīga ir Minskas vienošanos izpilde,» teica ministrs.
Tāpat Rinkēvičs norādīja, ka «Krievija, nelikumīgi anektējot Ukrainai piederošo Krimas pussalu, ir pārkāpusi fundamentālus starptautisko tiesību principus un tādējādi sagrāvusi uzticību Krievijas rīcībai starptautiskajā arēnā. Tāpēc arī ES un Krievijas attiecības nevar vienkārši atgriezties pie tradicionālās dienaskārtības.»
Jautājumā par Krimas aneksijas neatzīšanu Latvijas ārlietu ministrs akcentēja starptautisko sankciju ilgtermiņu. «Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas politika tika īstenota 50 gadus, un mēs atguvām savu neatkarību. Līdzīga pieeja mums ir Krimas okupācijas jautājumā,» uzsvēra ārlietu ministrs.
Viņš atzinīgi novērtēja NATO lomu stabilitātes garantēšanā Eiropā: «Papildu drošības pasākumi, kurus īstenot tika nolemts NATO Velsas samitā, ir adekvāta atbilde drošības situācijas izmaiņām Eiropas kontinentā.»
Vienlaikus Rinkēvičs uzvēra ES un Krievijas dialoga nepieciešamību: «Normandijas formāta sarunas par Ukrainas konflikta noregulējumu ir nepieciešamas. Šajā procesā pozitīvi vērtējama ES augstās pārstāves Federikas Mogerīni loma. Latvija iestātos par tālāku ES lomas stiprināšanu konflikta noregulējumā Ukrainā.» Ministrs aicināja sniegt atbalstu Ukrainai, īpaši, īstenojot Brīvās tirdzniecības līguma (Deep and Comprehensive Free Trade Area, DCFTA) ar ES prasības.
Alpbahas forums Austrijā darbojas kopš 1945.gada, un ir augsta līmeņa diskusiju platforma, lai risinātu aktuālus starptautisko problēmu jautājumus.
Kā zināms, jau apritējis teju pusotrs gads, kopš Ukrainas austrumos plosās karš, kas prasījis ap 6 500 cilvēku dzīvību, bet bēgļu gaitās no kara zonas Ukrainas austrumos devušies ap 1,9 miljoniem iedzīvotāju.
Ref: 102.000.102.10590