Ņemot vērā faktu, ka Minskas vienošanās nav izpildītas, Eiropas Savienība (ES) pagarinās sankcijas pret Krieviju par tās iesaistīšanos Ukrainas konfliktā, prognozē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Politiķis, kurš Briselē piedalās NATO ārlietu ministru sanāksmē, norādīja, ka par šo jautājumu jau drīzumā tiks diskutēts arī ES Ārlietu padomes sanāksmē. «Šobrīd tas, ko dzirdu no sarunām ar kolēģiem, liecina, ka sankcijas tiks pagarinātas,» viņš sacīja, norādot, ka tas ir arī ES kredibilitātes jautājums.
Ministrs arī paredzēja diskusijas par ES iespējām veicināt Normandijas formāta sarunas, taču šajā brīdī daudz kas atkarīgs arī no pašas Krievijas un tās vēlmes «pieķerties» situācijas risināšanai.
Vienlaikus Rinkēvičs sacīja, ka intensīvs darbs norisinās arī ar Ukrainas pusi, kurai arī ir vairāki vienošanās elementi, par kuriem jātiek skaidrībā, tostarp par īpašo statusu reģionam, vēlēšanu sarīkošanu, kā arī robežas kontroles pārņemšanu.
«Minskas vienošanās ir tālu līdz izpildei. Līdz lēmuma pieņemšanai vēl ir laiks, varētu parādīties dažādi paziņojumi, bet man ir sajūta, ka izpratne un vienotība [par sankciju pagarināšanu] veidojas,» uzsvēra politiķis.
Jau vēstīts, ka arī ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni sagaida, ka ES pagarinās sankcijas pret Krieviju par tās iesaistīšanos Ukrainas konfliktā. «Valstu un valdību vadītāji pieprasījuši, lai sankcijas tiek atceltas, kad pilnībā būs īstenota Minskas vienošanās. Bet to mēs vēl neesam panākuši,» sacīja Mogerīni.
ES 2014.gada vasarā piemēroja sankcijas Krievijai par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju. Šo sankciju termiņš beidzas jūlija beigās. ES līderi jūnijā lems, vai sankcijas pagarināt vai atcelt.
2015.gada februārī Minskā panāktā vienošanās paredz panākt pamieru un dažādus politiskus, ekonomiskus un sociālus pasākumus konflikta izbeigšanai Ukrainas austrumos.
Lai gan bruņotā vardarbība ir ievērojami mazinājusies, pēdējos mēnešos bijis maz progresa citos šīs vienošanās aspektos.
Ukrainas konfliktā kopš 2014.gada aprīļa dzīvību zaudējuši aptuveni 9300 cilvēku un vairāk nekā 21 000 ir ievainoti.
Arī Vācijas, Krievijas, Ukrainas un Francijas sarunas par ilgstošu pamieru Ukrainā beidzās bez rezultātiem.
Jāpiebilst, ka pirmdien, 23.maijā Rinkēvičs piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē Briselē.
Sanāksmes darba kārtībā ir iekļauti jautājumi par Reģionālo stratēģiju Irākai, Sīrijai un ISIL/Da’esh draudiem, ES Globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju, kā arī migrācijas ārējiem aspektiem, portālu BNN informē Ārlietu ministrija.
Plānots, ka ministru diskusijā par Reģionālo stratēģiju Sīrijai un Irākai, kā arī ISIL/Da’esh draudiem tiks pārrunāta nepieciešamība veikt tās pārskatu un izvērtēta ES īstenotās politikas efektivitāte. Stratēģija apstiprināta 2015. gada martā.
Savukārt darba pusdienās par ES Globālās ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni (Federica Mogherini) informēs par tās sagatavošanas procesu un uzklausīs dalībvalstu viedokļus par topošās stratēģijas saturu.
Sanāksmē paredzēta arī diskusija par migrācijas ārējiem aspektiem. Sagaidāms, ka ministri pievērsīsies jautājumiem par migrācijas plūsmu pa Vidusjūras Austrumu ceļu pēc Rietumbalkānu migrācijas ceļa slēgšanas un par ES-Turcijas vienošanās ieviešanu, kā arī sadarbībai ar trešajām valstīm un pasākumiem Kopējās drošības un aizsardzības politikas jomā.
Papildus dalībai Ārlietu padomes sanāksmē 23.maijā plānota arī Rinkēviča dalība 7. Austrumu partnerības ārlietu ministru sanāksmē. Ministru darba sesijā diskusija tiks fokusēta uz iespējām veicināt sadarbību ar partneriem, atskatoties uz paveikto kopš Rīgas Austrumu partnerības samita. Sanāksmes laikā paredzēta viedokļu apmaiņa par Austrumu partnerības politikas nozīmi partnervalstu uzsākto reformu ieviešanā un stabilitātes nodrošināšanā reģionā.
Savukārt 24.maijā Rinkēvičs piedalīsies ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē.
Vispārējo lietu padomē dalībvalstis tiks iepazīstinātas ar 28. un 29. jūnija Eiropadomes darba kārtības projektu. Plānots, ka jūnija Eiropadome diskutēs par migrāciju, tai skaitā izvērtēs progresu ES ārējo robežu stiprināšanā, ES – Turcijas vienošanās izpildē, kā arī pievērsīsies migrācijas ārējiem aspektiem. Valstu un valdību vadītāji skatīs arī jautājumus, kas skar darbavietas, izaugsmi un investīcijas. Jūnija Eiropadomes darba kārtībā iekļauti ārējo attiecību jautājumi, kā arī informācija par Lielbritānijas 23. jūnija referenduma rezultātiem.
Vispārējo lietu padomē notiks otrā diskusija likuma varas iniciatīvas ietvaros. Pirmā notika pagājušā gada novembrī Luksemburgas prezidentūras laikā un skāra digitalizācijas aspektus. Šajā diskusijā galvenā uzmanība tiks pievērsta migrācijas un integrācijas jautājumiem – kā pieaugošās migrācijas kontekstā iespējams saglabāt Eiropas pamatvērtības un nodrošināt pamattiesību ievērošanu. Diskusijā piedalīsies arī Eiropas Pamattiesību aģentūras un Eiropas Padomes pārstāvji.
Ref: 102.000.102.12766