Igaunijai vadot Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail padomi, spēja pieņemt lēmumus bija raitāka, taču patlaban Lietuvas vadībā lēmumi kavējas, atzīst kopuzņēmuma valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.
«Rail Baltica ir īpaši komplicēts starptautisks projekts, kurā lēmumus pieņemt nav vienkārši. Igaunijai vadot kopuzņēmuma RB Rail padomi, spēja pieņemt lēmumus bija raitāka. Tagad, kad Lietuva to vada, lēmumi kavējas,» sacīja Rubesa.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka Eiropas Savienība (ES) ir sniegusi nopietnu signālu, ka veiksmīga projekta īstenošanas atslēga ir labi un caurspīdīgi pārvaldīts kopuzņēmums. «Tas dos mēroga ekonomiju, caurspīdīgu finanšu un iepirkumu procesu pārvaldību un garantēs sarežģītu infrastruktūru savietojamību, kas ir īpaši svarīga no tehniskās drošības un dzelzceļa operēšanas viedokļa. No kopīgas projekta īstenošanas ieguvējas būs Lietuva, Latvija, Igaunija un ikviens cits, kas potenciāli vēlēsies pievienoties. Kopuzņēmums nav kaprīze, bet veids, kā ES redz projekta īstenošanu,» klāstīja RB Rail vadītāja.
Kā ziņots, ja Baltijas valstis arī turpmāk nespēs atrast kopīgu valodu jautājumā par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica projektu, tās var zaudēt šim projektam piešķirtos līdzekļus, brīdinājis Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētājs Mihaels Krāmers.
Intervijā portālam 15min.lt viņš paudis neizpratni par Lietuvas nostāju un vēlmi darbu konkursus izsludināt atsevišķi, nevis ar Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail starpniecību.
Pēc Krāmera teiktā, vienoties par projekta īstenošanu izdosies tad, kad tam piekritīs Lietuva. «Baltijas valstīm ir jāstrādā kopā. Ir vajadzīgs galīgais lēmums, kura joprojām nav. Zinu, ka trūkst politiskā lēmuma, kas jāpieņem Lietuvas Satiksmes ministrijai,» viņš sacījis.
Baltijas valstis ilgu laiku nespēja vienoties, kā sadalāms pievienotās vērtības nodoklis (PVN) par Rail Baltica darbiem. Lietuva centās panākt, lai PVN paliktu tai valstī, kur tiek veikti darbi, nevis Latvijā, kur dibināts kopuzņēmums RB Rail. Jūlijā Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ministri parakstīja vienošanos par PVN sadali, tomēr attiecībā uz galīgo finansējuma shēmu vienprātības joprojām nav.
Baltijas valstis arī nespēj vienoties, kā būtu ieceļami RB Rail valdes locekļi. Lietuva grib, lai katra valsts uzņēmumā būtu pārstāvēta ar vienu valdes locekli, bet RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa iesaka valdes locekļus izraudzīt konkursa ceļā.
Eiropas Komisijas pārstāve Ziemeļjūras-Baltijas koridora projekta koordinatore Katrīna Trautmane jau jūnijā aicināja Baltijas valstis vienoties par RB Rail pārvaldību. Vēl pirms tam viņa jau brīdināja, ka valstis var palikt bez atbalsta līdzekļiem, ja nespēs atrast kopīgu valodu.
Ref: 102.000.102.13411
Lietuva bāž sprunguļus ritenī… Kuri tad ir Latvijas braļukas? Izskatās ka tomēr Igaunija. Un ne jau pirmo reizi…