Es apbrīnoju visus, kuri tagad ir pie varas, un visus, kuri bijuši šos 20 gadus pie varas, – visi bija tik jēli un nevarīgi, ka nav varējuši neko ne saglabāt, ne radīt no jauna. Kaut kas mainīsies tikai tad, kad Saeimas deputāti paši nāks pie prāta – viņiem vajadzētu padomāt plašāk, ne tikai par to, kas notiek deguna priekšā, uzskata Eiroparlamenta deputāts Alfrēds Rubiks.
Kāda var būt perspektīva? Dzirdu runājam: Lietuva naudu aizņēmās daudz dārgāk nekā Latvija! Jā, viņi aizņēmās no privātām bankām, bet viņiem nav to drakonisko nosacījumu, kādi ir mums. Lietuvieši aizņemto naudu drīkst iztērēt tā, kā viņi uzskata par vajadzīgu, proti, ražošanas attīstībai. Mums pateica: ražošanai – nē, drīkst tikai banku glābšanai un budžeta caurumu lāpīšanai. Noēšanai! Ja mēs šeit, Latvijā, reālo ražošanu neatbalstīsim, tad te nekas nenotiks. Varam lūgt Dievu vai lādēt velnu, nekas nemainīsies, un Latvija nogrims. Bet vajag domāt, intervijā Neatkarīgajai sacīja Rubiks.
Viņš arī norādījis, ka nekāda budžeta pieauguma, piemēram, lauksaimnieciskajai palīdzībai nebūs. Daudz naudas vajag mūsu Piebalga kungam, kas tagad ņemas ar jaunattīstības valstīm un to nabadzību. Es gan nedomāju, ka Eiropai vajadzētu būt tai, kas visus glābj un ņem zem sava jumta. Tā domā daudzi deputāti. Mana pirmā runa Eiroparlamentā bija par to, ka nevajag tik strauji paplašināt ES, ja mēs netiekam ar to galā jau tagad. Mēs iesaistām glābjamos mūsu kopīgajā telpā, bet nezinām, ar ko tas viss beigsies, uzsvēris Rubiks, uzskatot, ka tādai Eiropai, kāda ir tagad, nav nākotnes. Starp valstīm ir milzīgas pretrunas, kas nav pārvaramas.
rubiks gan māk skaisti runāt