Latvijas Psihoterapeitu biedrība (LPB) trešdien, 3.decembrī, ārkārtas valdes sēdē izskatīja jautājumu par LPB biedra, psihoterapeita Viestura Rudzīša skandalozajiem izteikumiem blogā ar nosaukumu «Vai ir izgudrots kas labāks par vardarbību?», nolemjot izslēgt viņu no biedrības.
Biedrības valde, ņemot vērā Ētikas komisijas lēmumu, nolēma izslēgt Rudzīti no Latvijas Psihoterapeitu biedrības un anulēt LPB psihoterapeita sertifikātu, saskaņā ar LPB statūtiem, portālu BNN informē biedrība.
LPB uzsver, ka Rudzīša publiskie izteikumi nav savienojami ar psihoterapeita profesionālo ētiku. Kā arī atzīmē, ka Rudzīša literārā daiļrade un publiskie izteikumi rada izkropļotu un nepatiesu priekšstatu par psihoterapiju.
Biedrība pauž nožēlu, ka tās ilggadējais biedrs – ārsts un psihoterapeits Rudzītis, savā publikācijā pauž uzskatus, kas vardarbību pret sievieti cenšas parādīt pozitīvā gaismā un attaisno vardarbību, pamatojot ar paša izveidotu uzskatu sistēmu.
«Fiziska vardarbība pret jebkuru: pret vīrieti, sievieti, bērnu, neatkarīgi no motivācijas, ir sabiedrībā pieņemto likumu un normu pārkāpums. Pat vardarbība pret dzīvniekiem mūsdienu sabiedrībā nav iedomājama kā akceptējama. Kaut arī mūsu sabiedrība ir nogājusi garu ceļu, lai vardarbību padarītu no normas par noziegumu, Latvijā šogad vardarbībā ģimenē ir nogalinātas piecas sievietes, bet neskaitāmas cietušas. Par toleranci pret vardarbību mūsu valstī liecina tas, ka Latvijā ir vieni no augstākiem rādītājiem Eiropā, kad sievietes neziņo par piedzīvoto vardarbību pret sevi. Šogad mūsu valstī ir notikušas būtiskas izmaiņas likumdošanā, kas paredz pagaidu aizsardzību upurim un tādā veidā sabiedrības vērtību līmenī nosaka, kam būtu jāuzņemas atbildība par notikušo (vardarbībā cietušo aizsardzība civilprocesuālā un policejiskā kārtībā 31.03.2014.),» uzsver biedrībā.
Psihoterapeitu biedrībā uzsver, ka Latvijas likumdošanā vardarbība pret sievieti ir viennozīmīgi atzīta kā noziegums. Tas, ka noziegumam ir tie vai citi motīvi, to nepadara pieņemamāku, turklāt tolerance pret vardarbību var tikt uzlūkota kā līdzzinātāja pozīcija.
Terapeits, kurš pauž pret vardarbību tolerantus uzskatus un simpatizē varmākas motīviem, lai kādi tie arī būtu, var nodarīt būtisku kaitējumu psihoterapijas klienta psihei, it īpaši, ja šis klients/kliente cieš vai ir cietis no vardarbības. Tas var pastiprināt upura vainas izjūtu un kaunu par notikušo, kā arī atturēt viņu no vēršanās pēc palīdzības pie policijas, ārsta, psihoterapeita. Tādēļ LPB aicina vērsties Ētikas komisijā tos klientus, kuri ir saskārušies ar tādu psihoterapeitu pozīciju, kas atbalsta vardarbību vai pauž diskriminējošus uzskatus pret kādu no sabiedrības grupām, neatkarīgi pēc kādas pazīmes būtu šāds dalījums.
Nav apstākļu, kas ļautu pieņemt vai attaisnot psiholoģisku, fizisku vai seksuālu vardarbību. Vardarbība pret sievieti atstāj tālejošas sekas gan cietušās sievietes, gan bērna turpmākajā dzīvē, kurš ir bijis vardarbības aculiecinieks. Piedzīvota vardarbība ietekmē visas dzīves jomas un rada nopietnas veselības problēmas, norāda LPB.
Rudzītis savā blogā rakstījis: «(..) ja sieva neskatās uz vīru, tad nostājas pret savām ilgtermiņa interesēm – viņa neiegūst robežas, kurās vīt savas personiskās garīgās mājas ligzdiņu. Un līdz ar neiegūtajām robežām – iespēju pasargāti doties dziļumā. Viņai liekas, ka ir ieguvusi brīvību, neviens viņu neierobežo. Bet viņa nespēj tik daudz brīvības paņemt, ja viņai pieder viss un nekas. Viņa no kaut kā (bieži vien īsti neapjausta) ir bēgusi, nonākusi kaut kādā «emancipētas» sievietes realitātē un viņai nav iespēju ieraudzīt, vai bija un vai ir kādas alternatīvas? Vai ir jājūtas laimīgai un kaut ko panākušai vai viņa tāda patiešām ir?
Kā uz faktu, ka sieva ne uz viņu lūkojas, reaģētu vidējais latviešu (krievu, vācu, ebreju …) vīrietis simts, divsimt vai trīssimt gadus atpakaļ? Vispirms, dažās no minētajām kultūrām tāda sievas uzvedība nemaz nebūtu iespējama. Bet, ja tomēr, tad sadotu sievai pa ausīm, vai pa muti, noslānītu, izvarotu, vismaz izlamātu, verbāli pazemotu. Ar vārdu sakot, vestu pie prāta, pats no tā ļoti ciezdams. Sūri grūti iemācītu, ka sievas īstā laime ir tikt vīra ierāmētai, par ko nevar būt šaubu arī mums, stiprinātiem ar Bībeles vārdiem par vīru kā sievas galvu. Un punkts. Sieva, beidzot nākusi pie prāta, vīru sagaidītu mājās ar siltām vakariņām, pasniegtu čības un palīdzētu novilkt mēteli no nogurušajiem pleciem.»
«Jā – tas labs jautājums feministēm – ko liekat vietā? Kā panāksit, ka sieviete bez sišanas kļūst par priekšzīmīgu māti, sievu un Sievieti galu galā. Kā neitralizēsiet viņas Dzemdi un Dievieti, panākot, ka tās netraucē sievietes ceļā uz Sievieti? Ja feministes saka A, tad jāsaka arī B. Vai ir izgudrots kas labāks par vardarbību?» teikts psihoterapeita blogā.
Ref: 102.000.102.8776
sen bija laiks, viņa domas un uzskati kļūst arvien šīzīgāki. ne velti saka, ka psihoterapeitiem bieži vien pašiem vajadzīga psihoterapeitu palīdzība
ak tā,bet,lasot jūsu komentu kas sanāk,tāfs tādam palīdz,riņķa dancis :D:D:D
domāts bija, ka psihoterapeitiem bieži vien pašiem lielas problēmas, tāpēc jau viņi mācās par psihoterapeitiem, lai pirmkārt paši sev palīdzētu tikt galā ar tarakāniem galvā.
domāju sākumā, ka nepelnīti. Bet citāts: “Ja feministes saka A, tad jāsaka arī B. Vai ir izgudrots kas labāks par vardarbību?” izsaka visu. Ja nekas labāks par vardarbību nav izdomāts, tad lai pastāv arī par to, ka nāvessods jāatjauno un būs pirmais upuris.