Augustā rūpniecības izlaide attiecībā pret jūliju ir samazinājusies, un saspringtās situācijas dēļ pasaules ekonomikā patlaban jebkādi negatīvi skaitļi uz eksportu vērstajās nozarēs izpelnās īpašu uzmanību. Taču gan salīdzinošās dažādu apakšnozaru sekmes, gan rūpnieku vērtējums notiekošajam vēl nerada iespaidu, ka mūsu ekonomikas aizvadīto divu gadu galvenā lokomotīve būtu sākusi slīdēt atpakaļ, norāda DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Viņš norāda, ka apstrādes rūpniecības izlaide kritusies pat visai ievērojami – par 1,6%, taču kopainu gandrīz vai izglābusi pēdējos gados arvien vairāk uz eksportu vērstā ieguves rūpniecība, kas augusi par 13,3%, kā arī enerģētika, – līdz ar to kopējais kritums bija vien 0,4%.
«Jāatzīmē, ka augustā līdz šim augstāko līmeni sasniedza gatavo metālizstrādājumu ražošana, – tā ir nozare, kurā vienā no pirmajām būtu jāizpaužas pasaules krīzes ietekmei, jo tā ražo arī detaļas mašīnām un iekārtām, kas top citās valstīs. Kritumu apstrādes rūpniecībā galvenokārt radīja mūžam svārstīgā citu transportlīdzekļu ražošana, metālu izlaides apjoma samazinājums salīdzinājumā ar ļoti augsto līmeni iepriekšējā mēnesī, kā arī ķīmijas rūpniecība, kurā aizvadīto mēnešu nelielie apjomi skaidrojami ar pārejošiem efektiem,» skaidro Strautiņš.
Viņaprāt, nav šaubu, ka šī gada atlikušajos mēnešos un nākamgad rūpniecības pieaugums būs mazāks nekā šī gada pirmajā pusē, ārējie apstākļi kļuvuši nelabvēlīgāki, bet neizmantotie iekšējie resursi — ierobežotāki. «Nelabvēlīgos apstākļus daļēji līdzsvaros investīcijas, kā arī tāds gandrīz neizsmeļams un iepriekšējos gados acīmredzami nenovērtēts resurss kā Latvijas uzņēmēju izdoma un spēja pielāgoties nestabilai darbības videi, kas ir bijis galvenais prognozēšanas kļūdu iemesls, jo šo faktoru nekādi nevar izmērīt,» teic ekonomikas eksperts.
Viņš prognozē, ka par vienu no veiksmīgākajām apakšnozarēm kļūs līdzšinējā izaugsmes pastarīte — pārtikas ražošana. “Šeit notiek lielas investīcijas, tiek paplašināts nozares produktu portfelis un eksporta tirgi. Pieprasījumu pēc pārtikas pasaules ekonomikas nebeidzamās ķibeles ietekmēs mazāk nekā jebkuru citu nozari. Turklāt salīdzinoši labi klāsies valstīm, kuras vēl ir tajā izaugsmes stadijā, kurā ienākumu pieaugums ietekmē pārtikas patēriņa apjomu, rēķinot kalorijās, kā arī veicina pāreju uz salīdzinoši dārgajiem dzīvnieku valsts izcelsmes produktiem.”
Tāpat ekonomists joprojām sagaida vismaz mēreni labus rezultātus metālapstrādes un mašīnbūves nozarē. «Tās galvenais risks ir cikliski svārstīgais pieprasījums pēc daudziem nozares produktiem, kuri ir kapitāla preces,» norāda Strautiņš, prognozējot, ka turpmākās svārstības pasaules ekonomikā šo nozari ietekmēs krietni mazāk nekā 2008.-2009. gadā, kad daudzi uzņēmumi jau atlika investīciju plānus.
Pēc eksperta domām, Latvijā algas joprojām ir un vēl vairākus gadus būs līmenī, kas savienojams ar vieglās rūpniecības sekmīgu attīstību. «Tik strauji kā šogad nozare augt nevarēs, taču pieauguma potenciāls tai vēl ir. Kokrūpniecība turpinās attīstīties, taču gan resursu pieejamība, gan celtniecības nozares — tās svarīgākā klienta – cikliskā daba neļaus sasniegt strauju izaugsmi. Galvenais pozitīvais faktors būs nozares produktu portfeļa attīstība. Šī tendence iezīmējas jau tagad – augustā visu laiku rekordu uzstādīja koksnes tālākas pārstrādes produktu ražošanas apjomi,» tā Strautiņš.
Rezumējot ekonomists norāda, ka, no vienas puses, jaunākie dati par Eiropas rūpniecību jau skaidri signalizē lejupslīdi. Savukārt no otras puses, ziņas un prognozes attiecībā uz rūpniecības nozari kopumā liecina par tās spēju pretoties nelabvēlīgajām tendencēm. «Ja vien nenotiks nekontrolējams „nogruvums” pasaules finanšu tirgos, atlikušajos gada mēnešos rūpniecības izlaides apjoms būs stabils, visdrīzāk – ar nelielu pieauguma tendenci. Līdz ar to arī gada pieauguma skaitļi būs stabili, jo pērnā gada otrajā pusē nozares dinamika bija plakana,» atzīmē Strautiņš.