Sabiedrības aptaujā par Latvijas gada monētu 2014 atzīta monēta Kurzemes baroks. Kopumā balsojumā piedalījās gandrīz 17 000 cilvēku, bet par Kurzemes barokam veltīto monētu atdota aptuveni ceturtā daļa balsu.
Šīs dārgmetāla kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojis Laimonis Šēnbergs, bet ģipša modeli – Ligita Franckeviča, BNN uzzināja Latvijas Bankā.
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs māksliniekus sveica ar tradicionālo balvu – Teodora Zaļkalna savulaik veidoto un 2008. gadā zeltā kalto Latvijas monētu.
Svinīgajā ceremonijā, kas šogad notika Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Rimšēvičs atgādināja, ka pirms eiro ieviešanas sabiedrībā nebija pārliecības par Latvijas monētu mākslas turpmāko attīstību. Taču tagad ikviens ir pārliecinājies, ka arī pēc Latvijas pievienošanās eirozonai varam savā naudā kalt sižetus, kas saistīti ar mūsu kultūru, vēsturi, zīmīgām personībām, un Latvijas monētu māksla turpina savu attīstību.
Monētas Kurzemes baroks ģipša modeļa veidotāja Franckeviča akcentēja, ka Latvijā ir vienas no skaistākajām monētām pasaulē, un tādas ir bijušas arī visas 2014. gadā izdotās. Savukārt Šēnbergs uzsvēra, ka Latvijas sabiedrības interese par aptauju Latvijas gada monēta aug, ko apliecina balsotāju skaita pieaugums. Viņš norādīja, ka monēta Kurzemes baroks ir īpaša, bet ideju par tās radīšanu izteicis Rundāles pils direktors, Latvijas Bankas Monētu dizaina komisijas loceklis Imants Lancmanis.
Uzrunājot klātesošos, Lancmanis pauda gandarījumu, ka monēta ļaus arvien plašākam cilvēku lokam uzzināt par Lestenes baznīcas dārgumu – Nikolausa Sēfrensa veidoto kokgriezumu – atjaunošanas iniciatīvu. Šajā projektā aicināts līdzdarboties ikviens Latvijas cilvēks.
Pasākuma laikā tika pasniegtas arī trīs speciālbalvas. Publisko bibliotēku nomināciju no valsts aģentūras Kultūras informācijas sistēmu centrs un sabiedrības Tilde balvu saņēma monētas Baltā grāmata māksliniece Sandra Krastiņa, grāmatu nama Valters & Rapa balvu – Vecajam Stenderam veltītā monēta (mākslinieki Aigars Ozoliņš un Jānis Strupulis), bet Latvijas kolekcionāru speciālbalvu – monētas Ainažu jūrskola mākslinieks Ivars Drulle.
Minētā aptauja ir būtiskākais monētu mākslas gada notikums Latvijā, kas ļauj parādīt mākslinieku ieguldījumu šajā īpašajā mākslas žanrā un noskaidrot, kā sabiedrība vērtē paveikto un kādas tēmas, mākslinieciskie risinājumi tai šķiet vispievilcīgākie. 2014. gadā izlaistas sešas kolekcijas monētas – Ainažu jūrskola (Ivars Drulle), Baltā grāmata (Sandra Krastiņa), Baltijas ceļš (Visvaldis Asaris, Ligita Franckeviča), Vecais Stenders (Aigars Ozoliņš, Jānis Strupulis), Gadskārtu monēta (Arvīds Priedīte, Ligita Franckeviča) un Kurzemes baroks (Laimonis Šēnbergs, Ligita Franckeviča).
Drullem, Krastiņai un Asarim šī bija debija monētu mākslā.
Sudraba kolekcijas monēta ar apzeltītām detaļām Kurzemes baroks ir Latvijas Bankas atgādinājums par vienu no svarīgākajiem projektiem senā kultūras mantojuma saglabāšanā – Lestenes baznīcas un Nikolausa Sēfrensa kokgriezumu atjaunošanu. Tā kalta Polijas kaltuvē Mennica Polska S.A. Monētas aversā redzams akanta lapu vijums no Lestenes baznīcas altāra, bet reversā attēlots eņģelis no Lestenes baznīcas altāra.
Kopš 2004. gada, kad Latvijas Banka sāka rīkot šo aptauju, par Latvijas gada monētām atzītas Laika monēta, Barons Minhauzens, Ciparu monēta, Laika monēta II, Laimes monēta, Ūdens monēta, Dzintara monēta, Miglā asaro logs un Sudraba pieclatnieks. Par 2013. gada monētu tika atzīta Šūpuļa monēta (grafisko dizainu veidojusi Anita Paegle, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis).
Latvijas Banka kopš 1995. gada izlaidusi 98 lata jubilejas un piemiņas monētas un sešas eiro kolekcijas monētas. To veidošanā piedalījušies vairāk nekā 40 Latvijas mākslinieku.
Latvijas monētas ir augstu novērtētas pasaulē – saņemtas daudzas prestižas godalgas, turklāt Latvijas monēta 2010. gadā kļuva par Pasaules gada monētu. Nesen saņemta vēl viena nozīmīga atzinība – Latvijas Bankas 2013. gadā izlaistā komponistam Rihardam Vāgneram veltītā kolekcijas monēta atzīta par gada labāko sudraba monētu pasaulē.
Ref: 102.000.102.9682