Sabiedrībā kritizē NA apgalvojumus par Vienotību; uzskata, ka Brokai jādemisionē

«Vārdi «politiskais pasūtījums» mūsu valsts politiķu un politikāņu leksikā nav nekas jauns. Kolīdz kāds pret kādu vēršas, tā tas ir «politiskais pasūtījums»,» norāda žurnālists Kārlis Streips. Viņš Nacionālās apvienības (NA) apgalvojumus, ka tieslietu ministre Baiba Broka nav ieguvusi pielaidi valsts noslēpumam tāpēc, ka Vienotība baidoties no viņas kā spēcīgas konkurentes, sauc par muļķībām.

«Satversmes aizsardzības birojs (SAB) tomēr nav iestāde, kas strebj karstu, un jādomā, ka lēmumu par pielaides piešķiršanu tādai vai citai personai, tas nepieņem uz tāda «mums patīk/mums nepatīk» pamata vien. SAB direktors Jānis Maizītis nav kaut kāds skolas puika no malas, viņam, kā zināms, ir pietiekami sena pieredze likuma un tā sargāšanas jomā,» Streips norāda Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portālam lsm.

Viņaprāt, ja reiz pielaide nav piešķirta un ministre ir nolēmusi to pārsūdzēt, tad vismaz pārsūdzēšanas laikā viņai no amata būtu jāatkāpjas. «Cik tas ir nopietni, piedalīties Ministru kabineta (MK) sēdē un, katru brīdi, kad MK skata slepenus jautājumus aiz slēgtām durvīm, doties uz koridoru un pagaidīt, kamēr slepenā daļa ir beigusies? Vēl vairāk, tieslietu ministre tomēr ir galvenā atbildīgā persona par tieslietām mūsu valstī un, ja viņai nav pieejas valsts noslēpumam, vai tas nekaitē arī pamata darbam kā tādam?» Tāpat Streips norāda: «Brokas pārstāvētajā Nacionālajā apvienībā ir sākusies murmināšana, ka, iespējams, pielaides nedošanas dēļ NA būtu vērts gāzt pašreizējo valdības koalīciju. Tas jau ir pagalam nenopietni, it īpaši laikā, kad līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām ir vien mazāk par četriem mēnešiem. Protams, Vienotība, Reformu partija un Zaļo un zemnieku savienība var veidot valdību arī bez NA (pie nosacījuma, ka to turpinās atbalstīt tā dēvētais Olšteina sešinieks), un droši vien nacionālistiem nagi niez, pēdējos četrus mēnešus šajā sasaukumā darboties opozīcijā, no kuras valdības darbu var kritizēt uz nebēdu, bet vai tā būtu atbildīga pieeja politikai un valstij? Nu, nē.»

Tikmēr arī vairāki citi sabiedrībā zināmi žurnālisti uzskata, ka Brokai būtu jādemisionē. «Ja Satversmes aizsardzības birojs ir pateicis, ka pielaidi nav iespējams iedot, ministrei ir jānoliek koferis un nopietni, ļoti konkrēti jāpasaka: «Paldies es aizeju, lūk, tāds ir lēmums.» Nevis apstrīdēt, saukāties, izdomāt visādus pekstiņus tikai tāpēc, lai paliktu pie šī portfeļa vai spekulētu par to, kurš koalīcijā ir lielāks sliktums,» Latvijas Televīzijas raidījumā Skats no malas kritiski izteicās žurnāliste Baiba Rulle.

Arī žurnāliste Ilze Nagla uzskata – ja nav pielaides, nav variantu, un Brokai ir jāatkāpjas no sava amata. Uz jautājumu, vai tā būtu koalīcijas gāšana, Nagla pieļāva, ka koalīciju būtu iespējams saglabāt, ja Broka pati pieņem šo lēmumu. «Tad ir jautājums, kā interesēs neilgi pirms vēlēšanām ir sašūpot koalīciju,» retoriski vaicāja žurnāliste.

Arī politologi par NA izteiktajiem apgalvojumiem ir kritiski. Politologs Ivars Ījabs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja, ka NA izteiktie pārmetumi partijai Vienotība un SAB par pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršanu tieslietu ministrei Baibai Brokai ir pašsaprotami.

Viņš skaidroja, ka NA šajā situācijā kāds bija jāvaino, neatzīstot, ka Brokai patiešām, iespējams, nav tiesību saņemt pielaidi valsts noslēpumam. Politologs minēja, ja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atzīs SAB lēmumu par pareizu, tad NA arī viņu varētu dēvēt par Vienotības politiskā pasūtījuma līdzdalībnieku. Turklāt SAB ir ļoti viegli apvainot politiskajā pasūtījumā, jo tas parasti publiskās diskusijās neiesaistās.

Arī politologs Jānis Ikstens intervijā Latvijas Radio raidījumam Pēcpusdiena pauda uzskatu, ka dažus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām valsts noslēpuma pielaides nepiešķiršana tieslietu ministrei Brokai ir trieciens viņas pārstāvētajam politiskajam spēkam Nacionālajai apvienībai.

Šī situācija ir īpaši kutelīga, jo Broka nav nejauši nokļuvusi amatā. Un pielaide noteiktas slepenības dokumentiem viņai bijusi iepriekš. Tas politologa ieskatā liecina par to, ka SAB ir pamanījis ko jaunu Brokas darbībā, vai arī ministre ir kaut ko izdarījusi, kas neļauj viņai saņemt pielaidi.

Kā zināms, ne tikai Broka, bet arī NA izplatītajā paziņojumā norāda, ka valsts noslēpuma pielaides nepiešķiršana tieslietu ministrei rada aizdomas par to, ka pielaide valsts noslēpumam tiek izmantota kā instruments, lai mazinātu politisko konkurentu ietekmi. NA ir nolēmusi šīs valdības laikā vairs nevienu citu kandidātu ministra amatam nevirzīt.

«Politiskā izrēķināšanās var notikt dažādos veidos. Pielaides izsniegšana ir tikai viens no veidiem. Nacionālā apvienība ir nopietns un spēcīgs konkurents, un tāpēc tiek meklēti veidi, kā traucēt mūsu ministriem strādāt. Tas, ka diviem Nacionālās apvienības ministriem ilgstoši netiek izsniegtas pielaides valsts noslēpumam, ir pierādījums tam, ka notiek izrēķināšanās ar spēcīgiem konkurentiem Saeimas vēlēšanās,» Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu skaidro NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Tikmēr premjere Laimdota Straujuma noliedz sava pārstāvētā politiskā spēka ieinteresētību Brokas demisijā. Straujuma intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma uzsvēra, ka neredz nekādu iemeslu, lai Vienotībai būtu šāda interese.

Tāpat arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētājs Valdis Zatlers ir pilnībā pārliecināts, ka tieslietu ministres gadījumā uz SAB nav izdarīts spiediens.

Viņš aģentūrai LETA norādīja, ka SAB lēmums par pielaides nepiešķiršanu valsts noslēpumam liecina, ka Brokas reputācijā ir atrasti traipi, par kuriem vislabāk zina pati politiķe. Vaicāts par publiski izskanējušajiem izteikumiem par Vienotības lomu šajā jautājumā, Zatlers šādu iespēju nepieļāva, norādot, ka ideja par politisko ietekmi uz tiesībsargājošo institūciju ir muļķības. Politiķis piebilda, ka arī Saeimā ir deputāti, kuriem SAB nav piešķīris pielaidi valsts noslēpumam. NDK priekšsēdētājs norādīja – ja viņam netiktu piešķirta pielaide, politiķis to respektētu.

Kā zināms, arī SAB vadītājs Jānis Maizītis uzsvēris – ja tieslietu ministrei tomēr piešķirtu pieeju valsts noslēpumam, riski būtu gana nopietni.

Taču publiski viņš neatklāja izvērtētos riskus: «To ir neiespējami pateikt, jo tā visa ir klasificēta informācija. Galu galā tā informācija ir jāsargā arī gan personas, pret kuru tiek pieņemts lēmums dēļ, gan trešo personu datu dēļ. Tas ir vesels informācijas komplekss, kas ir jāaizsargā un kura aizsargāšana ir pāri pār sabiedrības tiesībām zināt, iepazīties ar šo lēmumu. Tāda tā kārtība ir.»

Maizītis arī noraidīja pārmetumus SAB par politisko angažētību, skaidrojot – Broka nav un netiks iepazīstināta, arī citiem politiķiem tas nav atklāts. «Par kādu politisko angažētību? Nu, ziniet, brīžiem jau šī viedokļa izteikšana un es pat teiktu asāk – tāda aizstāvēšanās – tikko runa ir par jebko, kas ir saistīts ar politiķiem, jebkādiem lēmumiem – pozitīviem vai negatīviem – visu laiku tiek piesaukta politiskā angažētība. Tā drošības iestādes nerīkojas,» sacīja SAB vadītājs.

BNN jau vēstīja, ka SAB nav piešķīris pielaidi valsts noslēpumam tieslietu ministrei Baibai Brokai.

«Es ministres demisiju neprasīšu, viņai ir tiesības SAB lēmumu pārsūdzēt [ģenerālprokuroram],» sacīja premjere Laimdota Straujuma. Tāpat premjerministre paziņoja, ka viņa no Tieslietu ministrijas pārņem SAB pārraudzības funkciju. Tas gan nenozīmējot, ka Maizītis zaudēs amatu.

Savukārt pati Broka uzskata, ka SAB lēmums nepiešķirt pielaidi ir politiskais pasūtījums. Viņa ir pārliecināta, ka viņas darbībā nav melno plankumu, kas liedz šo pielaidi saņemt, un arī valsts noslēpumu viņa prastu glabāt. Tāpēc Broka grasās pārsūdzēt SAB lēmumu prokuratūrā

Broka amatā stājās pirms apmēram pusgada. Ministre iepriekš teikusi, ka ir gatava vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), ja SAB neizsniegs pielaidi valsts noslēpumam un arī ģenerālprokurors šādu SAB lēmumu nemainīs. Vēl aprīlī viņa gan atzina, ka pielaides neesamība būtiski netraucējot viņas darbā.

Raidījums Nekā personīga iepriekš vēstīja, ka Brokai pielaide nav izsniegta, jo neesot skaidrības par vairākiem faktiem, kas saistīti ar viņas kādreizējo darbību, proti, par sadarbību ar Ķemeru sanatorijas kādreizējo investoru Ominasis Latvia, kā arī jautājumiem par viņas pārstāvētās nacionālās apvienības sponsoru ietekmi uz partijas pieņemtajiem lēmumiem.

Broka kandidēja maija beigās notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču ievēlēta netika.

Likumā ir uzskaitīti vairāki kritēriji, saskaņā ar kuriem pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta. Cita starpā pieeja valsts noslēpumiem tiek liegta personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kuri dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu.

Ref: 102.000.102.7499