Ņemot vērā, ka Valsts kontroles (VK) operatīvās revīzijas laikā atklājies ļoti plašs jautājumu loks, kam būtu jāpievērš uzmanība Rīgas pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti vienbalsīgi nolēmuši vērsties ar oficiālu vēstuli VK, aicinot veikt padziļinātu revīziju Rīgas satiksmē.
Vienlaikus tiks sagatavota vēstule arī Satiksmes ministrijai (SM), lai tā paustu savu vērtējumu un viedokli par to, kā nākotnē ir jāpilnveido pasažieru skaita prognozēšanas metodika, ieviešot vienotu sistēmu. Komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa arī aicināja vērtēt SM atbildību par šādas prognožu metodikas trūkumu, kā arī pauda nopēlumu, ka šodien uz komisijas sēdi nebija ieradies neviens ministrijas pārstāvis.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti šodien iepazinās ar VK revīzijas rezultātiem Rīgas satiksmē un iztaujāja atbildīgās amatpersonas par sabiedriskā transporta biļešu cenas veidošanos galvaspilsētā. Sēdē bija ieradušies Rīgas satiksmes pārstāvji, domes Juridiskās pārvaldes priekšnieks, VK un Finanšu ministrijas pārstāvji, kā arī trīs Rīgas domes opozīcijas deputāti, kas piedalījās diskusijā un uzņēmuma darbības kritizēšanā.
Viens no klupšanas akmeņiem tarifu noteikšanā esot pasažieru skaita prognozes, kuru aprēķinos nepastāv vienotas metodes. VK apšauba Rīgas satiksmes aprēķinus, ka viena brauciena pašizmaksa ir 1,20 eiro, jo tajos pieņemts, ka, paaugstinot biļešu cenu Rīgā nedeklarētajiem iedzīvotājiem, pasažieru skaits ievērojami samazināsies, bet nav ņemts vērā, ka rīdzinieku skaits, kam biļetes būtu uz pusi lētākas, varētu pieaugt.
Rīgas satiksmes priekšnieks Leons Bemhens nepiekrita VK pārmetumiem un pauda, ka uzņēmumam šajā ziņā nav, ko pārmest – tā kā valstī nepastāv pasažieru prognožu aprēķina metodikas, Rīgas satiksme savos aprēķinos vadījusies pēc uzkrātās pieredzes daudzu gadu garumā. Tomēr arī Bemhens piekrita, ka vienota metodika pasažieru skaita aprēķināšanā varētu ieviest skaidrību, jo visiem pārvadātājiem būtu vienādi, skaidri saprotami spēles noteikumi, kas atvieglotu darbu arī kontrolējošām institūcijām un izslēgtu liekas interpretācijas un viedokļus.
Vienlaikus tika secināts, ka pašreizējais Rīgas satiksmes aprēķins ir balstīts uz nosacījumiem, kuri nav stājušies spēkā un, visticamāk, arī nestāsies spēkā. Proti, viena brauciena pašizmaksa 1,20 eiro apmērā aprēķināta, pieņemot, ka no 1.janvāra Rīgā nedeklarētajiem iedzīvotājiem būs jāmaksā «pilna cena» – 1,20 eiro -, bet deklarētajiem iedzīvotājiem būs 50% atlaide. Šo Rīgas domes ieceri Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija tā arī nav akceptējusi, un tā nav stājusies spēkā. Nākamos aprēķinus par viena brauciena pašizmaksu Rīgas satiksme plāno veikt, kad tiks gatavots pašvaldības nākamā gada budžets.
Saeimas deputāti arī interesējās par Rīgas satiksmes praksi no uzņēmuma līdzekļiem finansēt arodbiedrību. Bemhens uzsvēra, ka līdzekļi arodbiedrībai tiek novirzīti no uzņēmuma saimnieciskās darbības ienākumiem, piemēram, reklāmām, autobusu nomas u.tml., un šie izdevumi netiek attiecināti uz biļetes pašizmaksu. «Vienmēr tas ir kaut kāds kompromiss starp darba devēju, kura funkcija ir izspiest no darbinieka maksimālo, un arodbiedrības, kuru deleģējums ir aizstāvēt darba ņēmēju visās viņa interesēs, arī pret ļauno darba devēju. Šajā gadījumā šīs attiecības nosaka koplīgums,» skaidroja uzņēmuma priekšnieks.
Taču vairāki Saeimas deputāti apšaubīja, ka šāda prakse ir korekta, un kritizēja, ka šādā veidā Rīgas satiksme «nopērk» arodbiedrību, lai tā būtu paklausīga. Siliņa norādīja, ka normāla prakse būtu, ja arodbiedrības biedri zināmu procentu savas naudas paši novirzītu organizācijai un tādējādi visus aizsardzības, atpūtas un izklaides pasākumus rīkotu par saviem līdzekļiem neatkarīgi no darba devēja labvēlības. Savukārt, ja šie pasākumi, kas uzskatāmi par privātiem labumiem, tiek rīkoti par uzņēmuma piešķirtajiem līdzekļiem, pastāv risks, ka šīs naudas izlietojums netiek pietiekami kontrolēts un no arodbiedrībai paredzētās summas netiek maksāti darbaspēka nodokļi.
«Atvainojos, ja es kādu aizskaru no arodbiedrības puses, bet izskatās, ka tā sanāk tāda kā kabatas institūcija, lai nekostu tajā rokā, kura baro. Kur šeit ir objektivitāte, ja Rīgas satiksme dod naudu arodbiedrībai un būtībā nopērk šos cilvēkus, lai nerunā pretī tad, kad būtu jārunā?» sacīja deputāte Inga Vanaga. Savukārt Rīgas domes opozīcijas deputāts Aleksandrs Kiršteins piebilda, ka Saeima deviņdesmitajos gados akceptēja starptautisku konvenciju par darba devēju organizāciju attiecībām ar darba ņēmēju, kas liedz jebkādā veidā, tieši vai netieši, darba devējam finansēt darba ņēmējus. Līdz ar to Rīgas satiksmes ieviestā prakse ir uzskatāma par starptautiskās konvencijas pārkāpumu.
VK Rīgas satiksmes arodbiedrības finansēšanas īpatnības un līdzekļu izlietojumu šogad veiktajā operatīvajā revīzijā nevērtēja, jo revīzijas mērķis bija noteikt, vai plānotais tarifs – 1,20 eiro – aprēķināts atbilstoši normatīviem. Arodbiedrības jautājumi uz šo jomu neattiecas.
Saeimas deputāti kritizēja arī kārtību, kā Rīgas satiksme pirms četriem gadiem organizējusi degvielas iepirkumu sabiedriskā transporta vajadzībām. Tas veikts ar meitasuzņēmuma Degvielas apgāds starpniecību, tādējādi apejot iepirkuma procedūru. Deputāti pauda aizdomas par nesaimniecisku rīcību un vēlējās zināt, vai Rīgas satiksme to ir izvērtējusi un kādu arī saukusi pie atbildības, taču Bemhens stāstīja, ka Degvielas apgāds izveidots jau ilgāku laiku pirms konkrētā iepirkuma – tas bijis uzņēmums ar savu ražošanas bāzi, degvielas bāzi, tvertnēm un infrastruktūru, lai iepirktu degvielu vairumā un nodrošinātu gan Rīgas satiksmes, gan valsts rezerves. Tagad meitasuzņēmums ir likvidēts, un nākamā gada rudenī uzņēmums par degvielas piegādi izsludināšot iepirkuma konkursu atbilstoši sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam.
Deputāti arī interesējās par Rīgas domes praksi piešķirt mazāku dotāciju, nekā to paredz uzņēmuma kapitāldaļu turētāja sanāksmē apstiprinātais budžets, un vēlāk gada gaitā vairākkārt piešķirt Rīgas satiksmei papildu līdzekļus. Finanšu ministrijas pārstāvji komisijas sēdē norādīja, ka tas rada riskus pašvaldības finanšu stabilitātei.
Ņemot vērā uzņēmuma apgrozījumu un «milzīgo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību», Rīgas domē opozīcijā esošās partijas Vienotība pārstāve Sarmīte Ēlerte aicināja likumdevējiem nopietni apsvērt jautājumu par Rīgas satiksmes pārņemšanu sabiedrisko pakalpojumu regulatora pārziņā.
Ņemot vērā plašo jautājumu loku, kas Rīgas satiksmē būtu jāizvērtē, Saeimas komisijas deputāti vienbalsīgi nolēma, ka uzņēmumā nepieciešams veikt pilnu revīziju. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norādīja, ka VK piefiksējusi virkni jautājumu un noteikti tiks vērtēta iespēja 2015.gadā Rīgas satiksmei pievērsties atkārtoti, taču viņa piebilda, ka «kandidātu ir daudz – arī, piemēram, Rīgas brīvosta. Paturēsim redzeslokā, izvērtēsim un domāsim, kā varēsim to izdarīt,» norādīja Krūmiņa.
Kā ziņots, VK revīzijā, kas veikta no 2014.gada 6.janvāra līdz 30.aprīlim, secinājusi, ka Rīgas sabiedriskā transporta tarifs ir nepamatoti paaugstināts un tā aprēķinos iekļauti darījumi vairāk nekā 16 miljonu eiro apmērā, kas raksturojami kā nelietderīgi un neracionāli vai kuru nepieciešamības pamatojums nav izsekojams.
Rīgas satiksme šādam viedoklim nepiekrīt, taču VK izstrādātos 14 ieteikumus nepilnību novēršanai un uzņēmuma darbības uzlabošanai apņēmusies ieviest līdz 2015.gada sākumam.
Ref: 102.000.102.7610