Saeima otrajā lasījumā atbalstīja iespēju disciplinārlietas kontekstā nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par viņa profesionalitāti.
Kā informē parlamenta Preses dienestā, izmaiņas nosaka, ka tiesnešu discplinārkolēģijai būs tiesības nosūtīt tiesnesi uz profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu. Tas būs ātrs un efektīvs veids, kā izvērtēt tiesneša profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences ārpus kārtējās tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas, norāda likumprojekta autori.
Pašlaik tiesnešu profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšana tiek veikta, lemjot par tiesneša pārcelšanu vai aizstāšanu.
Paredzēts, ka lēmumu uzdot veikt tiesnesim ārpuskārtas novērtēšanu tiesnešu discplinārkolēģija varēs pieņemt vienlaikus ar disciplinārsoda uzlikšanu. Šo lēmumu varēs pārsūdzēt vienlaikus ar lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu.
Ar likumprojektu arī paredzēts mainīt tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvu, nosakot, ka tās sastāvā ir Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departamenta tiesnesis, AT Civillietu departamenta tiesnesis, AT Krimināllietu departamenta tiesnesis, Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis, apgabaltiesas civillietu kolēģijas tiesnesis, apgabaltiesas krimināllietu kolēģijas tiesnesis, viens Administratīvās rajona tiesas tiesnesis un divi rajona (pilsētu) tiesneši, no kuriem viens ir specializējies civillietu izskatīšanā, bet otrs – krimināllietu izskatīšanā.
Pašlaik saskaņā ar likumu disciplinārkolēģijas sastāvā ir AT departamenta priekšsēdētājs, četri AT tiesneši, divi apgabaltiesu priekšsēdētāji, divi rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētāji un divi zemesgrāmatu nodaļu priekšnieki. Likuma grozījumi saistīti ar nepieciešamību norobežot disciplinārlietas ierosinātāja, kas var būt arī tiesas priekšsēdētājs, iespējamo interešu konfliktu gadījumā, ja tas vienlaikus darbojas arī tiesnešu disciplinārkolēģijassastāvā, atzīmē likumprojekta autori.
Grozījumi tiks veikti Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā un saistītajā likumā Par tiesu varu.