Saeima ceturtdien, 9.jūlijā, konceptuāli atbalstījusi likumu grozījumus, kas paredz no 1.septembra aizliegt bērnu adopciju uz ārvalstīm līdz brīdim, kad stāsies spēkā grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos par bērnu adopciju uz ārvalsti, ziņo Saeimas Preses dienestā.
«Dati liecina, ka pēdējos divos gados no Latvijas bērni adoptēti tikai uz ASV – vienīgo valsti pasaulē, kas nav pieņēmusi ANO bērnu tiesību konvenciju. Esošajā adopcijas kārtībā konstatētie riski liecina, ka mēs pašlaik nevaram pārliecināties par to, vai adopcija uz ārzemēm ir šo bērnu labākajās interesēs, tāpat arī nezinām, kas ar šiem bērniem notiek tālāk. Jau iepriekš komisijā, spriežot par bērnu adopciju uz ārvalstīm, esam secinājuši, ka gribam lielāku kontroli pār Latvijas pilsoņu atdošanu dzīvei ārpus Latvijas valsts robežām, un, kamēr nav novērsti konstatētie trūkumi, jaunas adopcijas lietas nevajadzētu uzsākt,» iepriekš norādījis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.
Iecerēts, ka aizliegums par bērnu adopciju uz ārvalstīm būs spēkā no 2020.gada 1.septembra. Izņēmums būtu attiecināms uz jau uzsāktajām adopcijas procesa lietām, kurās sniegta informācija par adoptējamo bērnu. Tādā gadījumā būtu piemērojami normatīvie akti, kas bija spēkā uz adopcijas procesa uzsākšanas brīdi. Izņēmums varētu attiekties arī uz gadījumiem, ja tiek adoptēts otra laulātā bērns vai bērnu adoptē viņa radinieki.
Tāpat iecerētie grozījumi paredz Ministru kabinetam deleģējumu izstrādāt bērna labāko interešu noteikšanas metodiku.
Pašlaik Latvijā nav tiesību normās noteiktas kārtības, kādā tiek izvērtētas bērna labākās intereses, tai skaitā, kā tas tiek veikts ārvalstu adopcijas gadījumos, norādīts grozījumu anotācijā.
Lai veiktu attiecīgās izmaiņas, nepieciešams veikt grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā un likumā Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību.
Kaimiņš iepriekš norādījis, ka jautājums par bērnu adopciju uz ārzemēm nonācis Cilvēktiesību komisijas uzmanības lokā jau šī gada martā pēc Tiesībsarga biroja konstatētajiem gadījumiem, kad bāriņtiesas pieņem lēmumu par bērna uzturēšanās pārtraukšanu audžuģimenē Latvijā un ievietošanu bērnu aprūpes iestādē, lai viņus būtu iespējams adoptēt uz ārvalstīm.
Vienlaikus labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) moratoriju neatbalsta, paužot bažas, ka jaunā regulējuma izstrāde var ievilkties pat gadiem ilgi un galu galā regulējums var tikt nepieņemts vispār. Desmitiem bērnu tas var nozīmēt palikšanu institūcijās, vērtē ministre.
Kā norāda labklājības ministres padomnieks komunikācijas jautājumos Jānis Zariņš, Petraviča turpinās meklēt iespējas panākt, lai otrajā lasījumā moratoriju nepieņem vai to mīkstina. Viņas vadībā turpināsies koalīcijas partiju Attīstības komitejas sanāksmes par bērnu ārvalstu adopcijas jautājumiem. «Nākamā sēde plānota 21.jūlijā, savukārt sēdē, kas notika trešdien, 8.jūlijā panākta vienošanās sagatavot ceļa karti ar pasākumiem, kas ieviešami adopcijas sistēmas uzlabošanai, neatkarīgi no tā vai aizliegumu ārvalstu adopcijai pieņems vai nepieņems.»
Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl divos lasījumos jāskata Saeimā.