Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Zemes pārvaldības likumā, kas paredz līdz 2023.gadam atlikt zemes konsolidācijas sākšanas procesu.
Zemes konsolidācijas ieviešanas pārcelšana nepieciešama tāpēc, ka daudzās pašvaldībās nav pabeigta zemes reforma un tam nav piešķirti budžeta līdzekļi, skaidro akceptēto izmaiņu autori. Patlaban arī vairākām institūcijām un pašvaldībām atšķiras viedokļi, kā pareizāk veikt konsolidāciju.
Valdība oktobra sākumā lēma, ka līdzekļu trūkuma dēļ zemes konsolidācijas ieviešanas sākums tiks pārcelts uz 2023.gada 1.janvāri plānotā nākamā gada 1.janvāra vietā.
Līdzekļi ir nepieciešami, lai nodrošinātu administratīvās un vadības izmaksas, kā arī zemes konsolidācijas projekta izstrādes un īstenošanas izdevumus.
Plānots, ka 2020.gadā šim pasākumam tiks tērēti 87 876 eiro.
Sākotnēji zemes konsolidācijas ieviešanu tika paredzēts sākts 2018.gada 1.janvārī, taču vēlāk termiņš tika pārcelts uz 2020.gada 1.janvārī.
Vienlaikus pagarināts valdības noteikumu par zemes konsolidācijas jautājumiem saistīto noteikumu izdošanas termiņš no 2019.gada 31.decembra līdz 2022.gada 1.jūnijam.
Grozījumi iekļauti nākamā gada valsts budžeta likumprojektu pakotnē.
Jau ziņots, ka zemes konsolidācija jeb tās robežu pārkārtošana ir nepieciešama, jo lauku teritorijās zemes īpašumi ir sadrumstaloti. Konsolidāciju varēs ierosināt zemes īpašnieki vai tās tiesiskie valdītāji, pašvaldības vai valsts iestādes, savukārt zemes konsolidāciju atbilstoši noteiktajai kompetencei nodrošinās Valsts zemes dienests, pašvaldības, zemes ierīcības darbiem sertificēta persona un zemes kadastrālajai uzmērīšanai sertificēta persona.