Saeima nākamnedēļ lems, vai izteikt aicinājumu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam atkāpties no amata.
Ņemot vērā deputātu iebildumus, šis lēmumprojekts ir iekļauts nevis ceturtdienas, 1.marta, bet nākamās nedēļas Saeimas sēdes darba kārtībā. Pret lēmumprojekta iekļaušanu, 1.martā, Saeimas sēdē iebilda Valdis Kalnozols (ZZS), pamatojot to ar nevainīguma prezumpciju. Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa regulējumu, Saeima šo jautājumu skatīs nākamnedēļ.
Pat ja Saeima šādu lēmumu atbalstītu, tas nenozīmētu, ka Rimšēvičs zaudētu amatu. Saskaņā ar likumu Saeima var atbrīvot no amata centrālās bankas prezidentu tikai pēc viņa iesnieguma vai pēc notiesājoša sprieduma.
«Rimšēviča turpmākā atrašanās amatā pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzsāktā kriminālprocesa par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā negatīvi ietekmē Latvijas valsts starptautisko reputāciju un met aizdomu ēnu uz visu Latvijas finanšu sistēmu kopumā,» ieceri pamatoja Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri.
BNN jau ziņoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis kriminālprocesu pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču par kukuļņemšanu. Rimšēvičs paziņojis, ka nav vainīgs un neatkāpsies no amata, bet savu aizturēšanu saistījis ar ABLV Bank un citu nerezidentus apkalpojošo banku pretdarbību.
Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā esot vismaz 100 000 eiro.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, nomainot tajā Repši, kurš pievērsās politikai. 2007.gadā un 2013.gadā Saeima Rimšēviču atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.
Ref:224.000.103.4058