Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 3.septembrī, nav saskatījusi iespējas veikt uzlabojumus normatīvajos aktos, lai uzlabotu situāciju ar zaudējumu piedziņu pašvaldībās.
Jautājums komisijā ir nonācis pēc Talsu novada domes deputātes Ilvas Norenbergas (Mēs – Talsiem un novadam) iesnieguma, kurā norādīta virkne gadījumu, kad tiesībsargājošo institūciju, ministriju un pašas vietvaras bezdarbības dēļ pašvaldība nevēršas ar zaudējumu piedziņu, kas radušies, piemēram, neizdevīgu sadarbības līgumu vai iepirkumu rezultātā.
Komisijas vadītājs Juris Rancāns (JKP) aicināja šo jautājumu skatīt no likumdevēju puses, proti, vai komisijai ir nepieciešams rosināt kādus normatīvo aktu grozījumus, lai risinātu problēmu, vai arī problēma ir likumu piemērotāju pusē.
Pēc Norenbergas teiktā ministriju un tiesībsargājošo iestāžu rīcība dažādās pārkāpumu procedūrās, par kurām informējuši Talsu novada domes deputāti, līdz šim bijusi ļoti formāla un pasīva, un atbildes vienmēr sniegtas tikai paskaidrojumu līmenī, nemaz neiedziļinoties problēmā.
Piemēram, Talsu novada domes izpilddirektors Aldis Vilsons esot noslēdzis kopšanas cirtes līgumu, kā rezultātā pašvaldībai piederošā mežā nelikumīgi veikta koku izciršana, nodarot vismaz 26 000 eiro zaudējumus.
«Par šo gadījumu vērsāmies Valsts policijā (VP), kura atteicās sākt kriminālprocesu un pašvaldība šo lēmumu nepārsūdzēja. Pēc deputātu iesnieguma Ģenerālprokuratūra VP lēmumu gan atcēla un izmeklēšanu tomēr sāka,» situāciju ieskicēja deputāte, minot virkni gadījumu, kad VP pārstāvji atteikušies rosināt izmeklēšanu, bet ģenerālprokuratūra lēmusi pretēji.
Arī bijušais Talsu mērs un deputāts Edgars Zelderis (Mēs – Talsiem un novadam) minēja deputātiem piemērus, kad VP nav vēlējusies uzsākt pārbaudi.
«Bija situācija, kad privātpersona jauca nost sev nepiederošu māju. Kad nama īpašnieks vērsās policijā, VP pateica, ka nesaskata nozieguma pazīmes un procesu neuzsāka, bet ģenerālprokuratūra atkal lēma pretēji un sāka pārbaudi,» stāstīja Zelderis, norādot, ka daudzos procesos lietas netiek uzsāktas, jo pašvaldība nepiesakās kā cietušais un nepieprasa zaudējumu piedziņu.
Talsu domes deputātu ieskatā, problēma slēpjas tieši likuma normu piemērotāju pusē.
«Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) prasa skaidrojumus Rīgas domei un vēl dažiem, bet šeit, kur kopā par dažādiem pārkāpumiem varētu būt zaudēts pat miljons eiro, nejautā neko,» sacīja Zelderis.
«Mēs gribētu redzēt krietni lielāku iniciatīvu, jo, piemēram, Valsts kontrole (VK) mūs aicina uz tikšanos un mēģina palīdzēt, bet VARAM nedara neko.»
Pēc viņa teiktā no 1.augusta VK piešķirtās tiesības veikt zaudējumu piedziņu ir vērtējamas pozitīvi, taču tā esot jauna norma un pagaidām nav skaidrs, kā tā strādās dzīvē.
Pieaicinātie valsts iestāžu pārstāvji gan vienbalsīgi pauda viedokli, ka nekādi būtiski uzlabojumi likumos patlaban nav nepieciešami.
Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Uvis Kozlovskis norādīja, ka 1.augustā spēkā stājušām likumdošanas iniciatīvām «ir jāļauj iestrādāties».
Vienlaikus viņš norādīja, ka pat situācijās, kad pašvaldība neatzīst zaudējumus, prokurors ir tiesīgs uzturēt kompensācijas pieteikumu neatkarīgi no pašvaldības vēlmes. «Tas, protams, apgrūtina darbu, taču prokurors ir tiesīgs to darīt, neatkarīgi no vietvaras gribas,» pauda prokuratūras pārstāvis.
Arī Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska sacīja, ka jau pastāv Kriminālprocesa likuma normas, kuras var piemērot gadījumos saistībā ar kaitējuma kompensāciju. «Prokurors pienākums ir to darīt ne tikai valsts, bet arī pašvaldības interesēs,» sacīja ierēdne. Tāpat arī esot virkne instrumentu, kā panākt, lai amatpersonas sadarbojas ar iestādēm.
VARAM Pašvaldību departamenta vadītājs Aivars Mičuls sacīja, ka patlaban VK ir piešķirtas tiesības piemērot zaudējumu atlīdzību un citus būtiskus normatīvo aktu grozījumus VARAM neredz.
Zelderis gan vērsa uzmanību, ka VK viena pati visu atrisināt nevar, jo var piedzīt tikai tos zaudējumus, kurus konstatē revīziju laikā. «Tomēr šis resurss viņiem ir nepietiekams un viņi pēta tikai šauras jomas,» pauda domnieks.
Jautājumu sadaļā deputāts Jānis Ādamsons (S) pauda gandarījumu, ka ģenerālprokuratūra «nav degradējusies tik tālu kā VP», taču norādīja, ka likumos iekļauto prasību nepareiza piemērošana ir elementārs izglītības trūkums.
«Tas ir rezultāts tam, ka pirms 10 gadiem likvidēja policijas akadēmiju un mums neviens vairs negatavo kvalitatīvus policistus. Viņiem nav prasmju un kompetences un pēc pieciem gadiem tas pats sagaida tieslietu jomu un tā mēs iesim uz grunti,» pauda Ādamsons.
Rezultātā komisija vienojās, ka nekādas izmaiņas likumos nerosinās, taču aicināja atbildīgās puses šādiem gadījumiem pievērst pastiprinātu uzmanību.
Vēlāk Rancāns gan norādīja, ka vērsīsies pie VP priekšnieka Inta Ķuža ar aicinājumu rūpīgāk izvērtēt zaudējumu piedziņas lietas pašvaldībās, sevišķi vēršot uzmanību uz Talsiem un aicinot ar iecirkņa priekšnieku meklēt risinājumus, ja tiks konstatētas kādas problēmas.