Saeima ceturtdien, 15. decembrī noraidīja Saskaņas centra iesniegtos, tā dēvētos kompromisa grozījumus Valsts valodas likumā, kas paredzēja mazākumtautību valodas lietojuma iespēju paplašināšanu iedzīvotāju saskarē ar valsts un pašvaldību institūcijām tajās Latvijas pilsētās un novados, kur ne mazāk kā 20% iedzīvotāju ir mazākumtautību pārstāvji.
Tāpat tika noraidīti SC sagatavotie grozījumi likumā «Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību», kas paredzēja nekavējoties atsaukt deklarācijas – tā saucamās atrunas. Grozījumi paredzēja, ka katrai lingvistiskai grupai būtu tiesības konkrētajā pašvaldībā pieprasīt savai valodai mazākumtautības valodas statusu un līdz ar to iegūt tiesības komunicēt kā fiziskām personām ar valsts un pašvaldību iestādēm savā dzimtajā valodā, vēsta LETA.
SC iepriekš izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka SC Saeimas frakcijas balsojums par vai pret Satversmes grozījumiem par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai būs atkarīgs no valdošās koalīcijas balsojuma par šiem piedāvātajiem grozījumiem Valsts valodas likumā likumā «Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību».
Tomēr pārējie Saeimā pārstāvētie politiskie spēki šādu kompromisu kategoriski noraidīja.
Kompromisa priekšlikums ieviest Latvijā nacionālās mazākumtautības valodas statusu tika noraidīts ar nebijušu augstprātību. Labējie deputāti atteicās pat apspriest Valodas likuma grozījumus, kuru pamatā likta Eiropas pieredze un Eiropas principi politikai attiecībā pret mazākumtautībām, notikušo komentē Saskaņas centra 11. Saeimas frakcija.
Šodienas balsojums parādīja, ka ar mazākumtautību stāvokli saistītu jautājumu apspriešana ar Saeimas pašreizējo valdošo vairākumu, pirmkārt, ir bezjēdzīga. Bet, otrkārt, – un kas ir vēl svarīgāk – katru reizi šādas apspriešanas mēģinājums kļūst par kārtējo apvainojumu Latvijas ļaudīm, mazākumtautību pārstāvjiem, uzskata partijā.
Šajā situācijā piedalīšanās lemšanā par krievu valodas statusu, ko iniciēja gandrīz 200 000 Latvijas pilsoņu, novedīs pie tā, ka tiks izprovocēts vēl viens publisku apvainojumu vilnis attiecībā pret Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem no labējo deputātu puses, kuri nepārprotami vēlas piesegt varas noziedzīgu izturēšanos Krājbankas kraha laikā, risinot airBaltic problēmas un kārtējo budžeta samazinājumus, uzsver frakcijas deputāti.
SC frakcija nolēmusi nepiedalīties Saeimas balsojumā par krievu valodas statusu, bet deputāti aicina visus Latvijas pilsoņus neatkarīgi no uzskatiem, piedalīties tautas nobalsošanā. Tā iznākums var parādīt un parādīs dažādu Latvijas iedzīvotāju grupu reālo attieksmi ne tikai pret valodas lietām, bet arī pret nacionālo politiku un nacionālajiem jautājumiem kopumā.
Ceturtdien Saeima nolēma SC ierosinātos grozījumus likumos nenodot izskatīšanai komisijās.
Ref: 102.000.102.512