Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 28.novembrī, pieņēmusi paziņojumu par Krievijas agresīvo rīcību pret Ukrainu Melnajā un Azovas jūrā, kurā stingri nosoda Krievijas veiktās agresīvās un provokatīvās darbības, bloķējot, taranējot un sagrābjot Ukrainas Jūras spēku kuģus un to apkalpi, tā pārkāpjot Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti un starptautisko tiesību pamatprincipus.
Komisija uzstāj, ka Krievijas pienākums ir nekavējoties atbrīvot ieslodzītos un aizturētos Ukrainas pilsoņus – 24 aizturētos jūrniekus -, kā arī nodrošināt visu politisko ķīlnieku un nelegāli apcietināto Ukrainas pilsoņu atbrīvošanu, BNN informē Saeimas Preses dienests.
Paziņojumā norādīts, ka Krievijas anektētās Krimas tiesa uz pirmstiesas izmeklēšanas laiku – diviem mēnešiem – ir aizturējusi lielāko daļu no 24 sākotnēji aizturētajiem Ukrainas jūrniekiem, un atbilstoši Krievijas Federācijas likumdošanai šis aizturēšanas laiks var tikt pagarināts uz neierobežotu laiku, līdz ar to nav iespējams noteikt, kad Ukrainas jūrnieki varētu stāties tiesas priekšā.
Tāpat komisija dokumentā atkārtoti uzsver savu nemainīgo atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai un aicina Krieviju nekavējoties pārtraukt savas provokatīvās darbības pret Ukrainu, atbrīvot sagrābtos Ukrainas kuģus, kompensēt savu darbību rezultātā radītos zaudējumus un nodrošināt Ukrainas kuģiem brīvu piekļuvi Ukrainas ostām Azovas jūras krastā, kā to paredz starptautiskās tiesības.
Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols norāda: «Krievijas veiktās darbības ir klajš starptautisko tiesību pārkāpums un mērķtiecīga agresijas eskalācija no Krievijas puses. Ir ļoti svarīgi panākt situācijas deeskalāciju, un to šobrīd var paveikt tikai Krievija. Mums kā Ukrainas tuvam sabiedrotajam un daļai no pasaules demokrātiskās sabiedrības ir asi un pārliecinoši jāreaģē uz tik kliedzošiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.»
Paziņojumā komisija aicina starptautiskās institūcijas – Eiropas Savienību, Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju, Apvienoto Nāciju Organizāciju un citas – nekavējoties reaģēt uz 25.novembrī notikušo incidentu Kerčas šaurumā.
BNN jau rakstīja, ka Ukraina daļā valsts ieviesusi 30 dienas ilgu kara stāvokli, prezidentam Petro Porošenko norādot, ka pastāv «ārkārtīgi nopietni» draudi, ka Krievijas spēki varētu iebrukt Ukrainas sauszemē.
Kā vēsta kanādiešu-britu ziņu aģentūra Reuters, ieviešot kara stāvokli pirmdien, 26.novembrī, Porošenko norādījis, ka tas ir nepieciešams Ukrainas aizsardzības spēju pastiprināšanai pēc tam, kad Krievija sagūstījusi trīs Ukrainas kuģus un to apkalpes, proti, 23 cilvēkus, kuri joprojām nav atbrīvoti.
Pirmdien par savu atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritorijas nedalāmībai paziņojusi NATO un Amerikas Savienotās Valstis. Krievija tikusi mudināta atbrīvot kuģus un jūrniekus.
Tikmēr Krievijas Ārlietu ministrija abu karojošo valstu attiecību saasināšanā vainojusi Kijevu.
«Ir acīmredzami, ka šīs rūpīgi pārdomātās un izplānotās provokācijas mērķis bija radīt jaunu saspīlējumu reģionā, lai dotu ieganstu pastiprināt sankcijas pret Krieviju,» teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Tāpat vēstīts, ka Ukrainas valdība ir noliegusi Krievijas pārmetumus, ka Kerčas jūras šaurumā, pie ieejas Azovas jūrā sagūstītie divi ukraiņu artilērijas kuģi un velkonis tobrīd rīkojušies nelikumīgi, un aicinājusi starptautisko sabiedrību mobilizēties, lai sodītu Krieviju.
Svētdien, 25.novembrī, Krievijas veikto vardarbīgo kuģu un 23 jūrnieku sagūstīšanu ir nosodījušas trīs Baltijas valstis, Dānija, Kanāda un citas. Eiropas Savienība un NATO aicinājušas Kijevu un Maskavu apslāpēt konfliktu un Maskavu atjaunot Ukrainas likumīgās tiesības pārvietoties pa jūras ceļu tās teritoriālos ūdeņos.