Lai gan saistībā ar Saeimas deputātiem visskaļākā līdz šim ir bijusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētā lieta par nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu, tomēr Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē jau šonedēļ, proti, ceturtdien, 24.janvārī, varētu lemt par Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Jura Juraša (JKP) izdošanu kriminālvajāšanai, informē komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (VL–TB/LNNK).
Pirms diviem gadiem bijušais KNAB operatīvais darbinieks Juris Jurašs žurnālistiem atklāja, ka viņam kukulī piedāvāts miljons eiro.
2015.gada vasarā KNAB aizturēja Latvijas dzelzceļa vadītāju Uģi Magoni. Korupcijas apkarotāji bija pārliecināti, ka viņš bija saņēmis pusmiljonu eiro par lietotu lokomotīvju iepirkumu no Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska. Operāciju vadīja Juris Jurašs. Pāris mēnešus vēlāk viņam piedāvāts miljonu eiro liels kukulis, lai uz Osinovski attiecinātu Krimināllikuma pantu, kas paredz maigāku sodu. Nekā personīga tolaik jau ziņoja – piedāvājuma starpnieki bija ar Zaļo un zemnieku savienības un Vienotības politiķiem saistītas personas, juridisko palīdzību igauņu miljonāram sagādāja Saskaņas Andrejs Elksniņš.
Par kukuļa piedāvājumu Jurašs uzrakstīja ziņojumu tā laika KNAB vadītājam Jaroslavam Streļčenokam. Tomēr notikušais netika izmeklēts, un gadu vēlāk, kad jau bija prom no KNAB, Jurašs par to pasūdzējās žurnālistiem. Prokuratūra pret Jurašu sāka kriminālprocesu par valsts noslēpuma izpaušanu. Savukārt pašu kukuļa piedāvāšanas izmeklēšanu sāka pēc Juraša izrunāšanās presē – pusotru gadu pēc notikuma. Pērn rudenī šis kriminālprocess izbeigts bez rezultāta, atgādina raidījumā.
Citāds bijis pret Jurašu sāktā kriminālprocesa liktenis. 2017.gada vasarā prokurors Aivis Zalužinskis lēma šo kriminālprocesu izbeigt. Bet virsprokurors Modris Adlers sava padotā lēmumu atcēla un nodeva Drošības policijai papildu izmeklēšanai.
Pats Jurašs par situāciju izsakās: «Manuprāt, tas ir viens no visabsurdākajiem kriminālprocesiem, kāds vispār ir ierosināts. Tas, ko es paziņoju sabiedrībai par to, ka man tika piedāvāts miljonu eiro liels kukulis, nav veikta izmeklēšana ne KNAB, ne ģenerālprokuratūrā. Par šo faktu ir uzsākts kriminālprocess, bet par šo pašu piedāvājuma faktu bija jāpaiet vēl faktiski pusotram gadam, lai kāds uzsāktu kriminālprocesu.»
Savukārt Jaunās Vienotības Saeimas deputāts Ainars Latkovskis saka: «Mums, es atvainojos par teicienu, ir pilnīgi vienalga, vai tas ir Bērziņš, Krēsliņš vai Andrejevs. Visos gadījumos, kur prokuratūra vērsīsies Saeimā, lūdzot izdot kādu no deputātiem kriminālvajāšanai, mēs atbalstīsim šādu lūgumu, tāpēc, ka tā ir vienīgā iespēja, kā vēlāk jau tiesas ceļā noskaidrot patiesību. Citas iespējas nav vienkārši.»
«Tur būtu jābūt ļoti nopietniem pierādījumiem, ka jautājums ir politisks, kāpēc vispār šāda iespēja Saeimai iejaukties šādā situācijā būtu, lai balsojums būtu citādāks. Mēs atceramies, kā savulaik ar Šlesera izdošanu, pareizāk sakot, neizdošanu, pie kā tā noveda, un, iespējams, ka ļoti pamatoti. Tā ka Saeimai šādos balsojumos ir jāizturas ļoti atbildīgi, sabiedrībai jādod pārliecība, ka jebkura deputāta, neatkarīgi no politiskās piederības, no piederības pozīcijai vai opozīcijai, kriminālvajāšana uz viņu attiecas tāpat kā uz jebkuru citu pilsoni,» bilst Raivis Dzintars (VL–TB/LNNK).
Tikmēr Jānis Bordāns (JKP) par situāciju ar savu partijas biedru izsakās: «Ja šāda lieta nonāk līdz vajāšanai un tiek tiešām pieprasīts Saeimā, tad es uzskatu, ka tas ir pielīdzināms tam, kā notika Ukrainā ar Krimas okupāciju, tas nozīmē, ka Latvijā okupācija nekad nav beigusies, un tiesiskums vai nu nekad nav bijis vai tas šajā brīdī tiek iznīcināts.»
«Man bija zināms, ka krimināllieta Drošības policijā bija izbeigta notikuma apstākļu trūkuma dēļ, notikuma un juridiskās kvalifikācijas dēļ viņa tika izbeigta. Tajā brīdī, kad mēs piedalījāmies tautas sapulcē, kas notika pie Valsts prezidenta pils, kad mēs runājām par tiesiskumu, tai skaitā pieminējām oligarhu sarunas Rīdzenē. Pēc tam, uzreiz pēc tam Ģenerālprokuratūra atjaunoja šo lietu,» tā Bordāns.
Ja Seima piekritīs kriminālvajāšanas uzsākšanai, tad Jurašs nevarēs piedalīties Saeimas un komisiju darbā. Ja deputāts noliks mandātu, tad viņa vietā nāks nākamā persona no JKP vēlēšanu saraksta – Ieva Akuratere. Bet tādā gadījumā viņš zaudēs iespēju atgriezties parlamentā arī tad, ja kriminālprocess vēlāk tiks izbeigts vai arī tiesa viņu attaisnos. Ir skaidrs, ka tiesas process nenoslēgsies līdz šī sasaukuma beigām, atzīmē Nekā personīga.