Zolitūdes lielveikala Maxima traģēdijas parlamentāras izmeklēšanas komisijas vadība trīs nedēļas kavē Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputāta Artusa Kaimiņa iesniegto jautājumu iekļaušanu komisijas darba dienaskārtībā, norādīts politiķa atklātajā vēstulē medijiem un komisijas priekšsēdētājam Ringoldam Balodim.
«Mani var lamāt dažādos vārdos, bet Saeimā es nebaidos uzdot tiešus un vienkāršus jautājumus,» uzsver Kaimiņš, piebilstot, ka viņa jautājumu iekļaušana komisijas darba dienaskārtībā tiek kavēta, formāli argumentējot, ka atsevišķi komisijas locekļi tos nesaprot.
«Manuprāt, cilvēki grib atbildes uz vienkāršiem jautājumiem, kurus es arī uzdodu. Vai tiešām komisijas vadībai šie vienkāršie jautājumi ir pārāk sarežģīti?» retoriski vaicā Kaimiņš. Viņa uzdotie jautājumi ir: Kā ekspluatācijas laikā tiek monitorēta, vērtēta un analizēta sabiedrisko ēku strukturālā drošība? Kas par to ir atbildīgs un kas to dara? Ko tieši apskata un vērtē? Cik bieži tas notiek? Kādā veidā tiek veiktas atskaites par ēku strukturālās drošības monitorēšanu? Kādi normatīvie akti nosaka ēku strukturālās drošības monitorēšanas procesu? Kādi sodi tiek piemēroti, ja tiek atklāts, ka ir problēmas ar ēku strukturālo drošību? Kāda ir statistika par šādu sodu piemērošanu pēdējos piecos gados? Visbeidzot, kāda bija situācija līdz traģēdijai, un kā tā atšķiras tagad?
«Esmu lūdzis informāciju par to, kā ēku strukturālā drošība tiek kontrolēta ļoti konkrētos objektos – tirdzniecības centros, daudzstāvu dzīvojamās ēkās, dambjos, tiltos, elektrostacijās, skolās, privātskolās, bērnudārzos, privātos bērnudārzos, slimnīcās, pansionātos, lidostā, dzelzceļa stacijās, autoostā, teātros, kinoteātros, ražošanas telpās, viesnīcās, un citās sabiedriskās ēkās. Komisijas vadība manu jautājumu neiekļaušanu dienaskārtībā jau trīs nedēļas motivē ar to, ka nesaprotot manus jautājumus. Man esot nepieciešams definēt, kas ir ēku «strukturālā drošība»,» skaidro Kaimiņš.
««Strukturāli drošas» ēkas nesabrūk. Žēl, ka šo vienkāršo patiesību nesaprot Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadība,» teic Kaimiņš, uzsverot: «Esmu vairākkārt izteicis savu nožēlu par to, ka komisijas oficiālajā nosaukumā ir minēts Zolitūdes, nevis Maximas vārds. Būtu pareizāk to saukt par Maximas traģēdijas komisiju, jo sabruka nevis Zolitūde, bet Maxima.»
«Komisijas sēdēs esam daudz runājuši par jautājumiem, kurus komisija nevar pierādīt – par bijušā Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces iespējamo korumpētību; par Ekonomikas ministrijas ierēdņu iespējamo nekompetenci; par dažādu amatpersonu motivāciju atbalstot vai neatbalstot Valsts būvinspekcijas likvidāciju 2009. gadā. Izskatās, ka sēžu laikā notiek juridiskās kompetences sacensība. Bet pazūd galvenais – kas jāmaina normatīvajā vidē, lai sabiedriskās ēkas nesabruktu un lai cilvēki tajās justos droši? Es tikai vēlos noskaidrot faktus par ēku «strukturālās drošības» kontroli to ekspluatācijas laikā,» norāda Kaimiņš.
Pēc viņa sacītā, pēdējā komisijas sēdē piedalījās Latvijas lielāko pilsētu būvvalžu vadītāji, kuri atzina, ka normatīvais regulējums ēku ekspluatācijas kontrolei eksistē tikai attiecībā uz daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām. «Vai tas nozīmē, ka visām citām sabiedrisko ēku kategorijām ēku ekspluatācijas kontroles normatīvā regulējuma vispār nav? Ir. Civillikumā 1084. panta pirmā daļa paredz, ka «katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem.» Lūk, zilonis trauku veikalā – sabiedrisko ēku drošības kontroli ir jāveic katram būves īpašniekam. Kā nu kurš to atzīst par pareizu,» tā deputāts.
«Varbūt man nav taisnība, un kāds trenēts jurists cīnīsies par definīcijām, kā to tagad dara parlamentārās komisijas vadība. Bet es savus jautājumus netaisos atsaukt vai skaidrot. Komisijas vadībai un atbildīgajām institūcijām tie būtu rūpīgi jāizlasa un jāmēģina saprast,» pārliecināts Kaimiņš.
Ref: 102.000.102.9145