Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmajā lasījumā atbalstījusi partijas KPV LV Saeimas frakcijas iesniegtos grozījumus Akcīzes nodokļa likumā, piedāvājot lēnāku akcīzes nodokļa celšanu alkoholiskajiem dzērieniem.
Astoņiem deputātiem balsojot par, nevienam pret un vienam atturoties atbalstīts priekšlikums paredzēt pakāpeniskāku akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu, akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem 2020. un 2021.gadā paaugstinot vidēji par 5%.
Tādējādi stiprā alkohola litra nodokļu daļu plānots paaugstināt par 0,38 eiro 2020.gadā un 0,40 eiro 2021.gadā, bet vīnam nodokļu daļa katrā gadā pieaugs par 0,06 eiro (par litru). Nodokļu daļa alum pieaugs par 0,03 eiro par litru.
Atbilstoši atbalstītajiem priekšlikumiem starpproduktiem (ar alkohola saturu virs 15%, bet līdz 22%) akcīzes nodoklis par 100 litriem augs no 168 uz 176 eiro, spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodoklis par 100 litriem absolūtā spirta no 1.marta augs no 1 564 eiro uz 1 642 eiro, bet pēc gada – 1 724 eiro.
Savukārt alum akcīzes nodoklis par katru absolūtā spirta tilpumprocentu par 100 litriem augs nedaudz straujāk nekā iepriekš paredzēts – nevis no 7,4 eiro uz 8,1 eiro par 100 litriem, bet gan no 7,4 eiro līdz 8,2 eiro.
Latvijs Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš komisijā uzsvēra, ka attiecīgais KPV LV priekšlikums ir mēģinājums rast kompromisu un atrisināt daudz un dažādas problēmas, taču joprojām saglabājas nevienlīdzība akcīzes nodokļa likmju piemērošanā starp dažādiem alkoholisko dzērienu veidiem. Pēc Liniņa sacītā, pašreizējais piedāvājums palielināt akcīzes nodokli visām kategorijām par 5%, par bāzes skaitli ņemot esošās akcīzes nodokļa likmes, diskriminē alus nozari, padarot to nespējīgu salīdzinājumā ar grādīgajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Ilmārs Šņucins norādīja, ka FM atbalsta rosinājumu palielināt alkoholam akcīzes nodokli vidēji par 5%. Pēc viņa sacītā, turpinot likumā pieņemtās akcīzes nodokļa izmaiņas, ieņēmumi valsts budžetā no akcīzes nodokļa likmēm alkoholam neattaisnotu prognozes.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins (VL–TB/LNNK) pauda, ka rosinājums palielināt alkoholam akcīzes nodokli 5% robežās tik nebūtiski mainīti alkohola cenas, ka patērētāju rīcību tas neietekmētu – alkohola patēriņš nesamazinātos.
Tikmēr Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors norādīja, ka cena ir jūtīgākais aspekts, kas nosaka, vai patērētāji dod priekšroku vienai vai otrai dzērienu kategorijai.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure lūdza alum kā nacionālam dzērienam akcīzes nodokli nepalielināt un tāpat kā Lietuvā iesaldēt uz pāris gadiem. Viņa atgādināja, ka pērn vasarā, samazinot akcīzes nodokļa likmes stiprajam alkoholam, bet alum tās atstājot nemainīgas, alus akcīzes attiecība pret grādīgajiem alkoholiskajiem Latvijā ir kļuvusi nevienlīdzīga Baltijas valstu līmenī.
Alus darītavas Cēsu alus pārstāvis Gustavs Zatlers atzina, ka atbalsta akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem paaugstināšanu vidēji par 5% šogad un nākamgad. Tas esot kompromisa variants.
«Nav patīkami pieņemt, ka alus ir zaudējis, bet jāpiekrīt kompromisam,» sacīja Zatlers, skaidrojot, ka tādējādi nodokļu izmaiņu dēļ vienai alus pudelei cena pieaugs par pieciem centiem.
Parlamentārietis Mārtiņš Šteins (AP) jautāja, ko Finanšu ministrija (FM) līdz šim darījusi atbilstoši pagājušā vasarā solītajam, runāt ar pārējām Baltijas valstīm par akcīzes nodokļa likmju harmonizāciju. FM pārstāvis atbildēja, ka sarunas par akcīzes nodokļa likmēm starp Baltijas valstīm ir bijušas. «Apmaināmies ar informāciju runājam ar kaimiņiem, bet katra valsts ir suverēna lēmuma pieņemšanā,» viņš skaidroja.
Komentējot Saeimā pērn pieņemtos grozījumus, kas ar 2019.gada 1.augustu paredzēja akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam samazināt par 15%, Šņucins teica – ja šāds lēmums nebūtu pieņemts pagājušā gada nodokļu ieņēmumu plāns būtu pildījies vēl sliktāk salīdzinājumā ar pašreizējo pagājušā gada plāna neizpildi par 20 miljoniem eiro.
Tikmēr Veselības ministrijas (VM) uzsver, ka neatbalsta iesniegtos priekšlikumus par grozījumiem Akcīzes nodokļa likumā, jo šāds nodokļu palielinājums absolūti neietekmēs sabiedrības veselības rādītājus. VM aicināja palikt pie tādām likmēm, kas patlaban plānotas no 1.marta.
VM arī vērsa uzmanību, ka cilvēkiem Latvijā ir ļoti liela alkohola atkarība, it īpaši vīriešiem – katram piektajam vīrietim Latvijā ir alkohola atkarību. «Ja gribam ietekmēt [samazināt] alkohola patēriņu, akcīzes nodoklis jāceļ vismaz par 10%,» sacīja VM pārstāve.
Atbildot uz deputātes Ļubovas Švecovas (S) jautājumu, kādi pasākumi alkohola patēriņa ierobežošanā Latvijā līdz šim ir bijuši, VM atbildēja, ka VM jau vairākkārt izstrādājusi alkohola patēriņa ierobežošanas plānu Latvijā, bet VM ieceres līdz šim valdībā nav guvušas atbalstu. Tāpat VM regulāri īsteno sabiedrības informēšanas pasākumus par alkohola lietošanas negatīvo ietekmi uz veselību, izglīto pedagogus par atbildīgu alkohola lietošanu.
Vienlaikus VM uzsvēra, ka ir bijušas arī aktīvas darbības sociālajos tīklos, kas vērstas uz jauniešu mērķa auditorijai. Taču ar to nepietiek. Ja ir vēlme mazināt alkohola patēriņu, nepieciešami kompleksi pasākumi.
Latvijas Alkohola nozares apvienības izpilddirektors Dāvis Vītols norādīja, ka pēdējos desmit gados grādīgo dzērienu akcīzes nodoklis cēlies par 86%, ieviesti arī vairāki aizliegumi. Taču alkohola patēriņu sabiedrībā reāli varētu mazināt tikai tās izglītošana un runāšana ar sabiedrību, atzina Vītols. Pēc viņa sacītā, daļā Eiropas valstu ir daudz zemāks nominālais akcīzes nodoklis nekā Latvijā un darba algas augstākas, taču pārmērīga negatīvā alkohola lietošana ir daudz mazāka. Arī Latvijā, tostarp pateicoties sabiedrības izglītošanas pasākumiem, jau esot vērojamas pozitīvas tendences – alkohola apjoms, ko cilvēki patērā, sarūk.
Kiršteins pieļāva, ka taktika, visu aizliedzot, nav pareiza. Deputāts retoriski vaicāja, kāpēc citās valstīs ar lielāku alkohola patēriņu sabiedrība ir veselīgāka nekā Latvijā, par ko liecina dažādi statistikas dati.
VM norādīja, ka par 2019.gadu dati vēl nav pieejami, bet 2018.gadā Latvijā vairāk nekā 650 cilvēki miruši no ar alkoholu saistītām slimībām. Cilvēki ar atkarību no alkohola nelabprāt iet ārstēties, visbiežāk to rosina tuvinieki un apkārtējie cilvēki. Tāpat iedzīvotāju mirstību kopumā kādā valstī ietekmē daudz un dažādi faktori, tostarp sirds asinsvadu slimības, kā arī citas saslimšanas, uzturs. Tikmēr alkohols ļoti ietekmē saslimstību ar vēzi, norādīja VM.
Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji atzina, ka pēdējos gados Latvijā ir tendence samazināties gan alus, gan arī stipro spirtoto alkoholisko dzērienu patēriņam.
Komisija, sešiem deputātiem balsojot par, bet trim atturoties, atbalstīja priekšlikumu Saeimai noteikt likumprojektam steidzamību. Tas nozīmētu, ka likumprojektu būtu ļauts skatīt divos nevis trijos lasījumos. Paredzēts, ka likumprojekts tiks skatīts 20.februāra Saeimas plenārsēdē.
Jau ziņots, ka saskaņā ar spēkā esošo likuma redakciju 2020.gada 1.martā bija paredzēts palielināt akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholisko dzērienu veidiem, izņemot raudzētos dzērienus ar absolūtā spirta saturu līdz sešiem tilpuma procentiem. Stiprajam alkoholam nodokļa likme tiktu palielināta līdz 2025 eiro par 100 litriem absolūtā spirta jeb par 29,5%, savukārt alum, vīnam, raudzētajiem dzērieniem ar spirta saturu virs sešiem tilpuma procentiem un starpproduktiem akcīzes nodokļa likmes palielinājums būtu vidēji 10%.