Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisija otrdien, 26.maijā, atbalstījusi Zemkopības ministrijas priekšlikumu paplašināt sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu.
Apakškomisijas deputāti vienojās, ka atbalsta vēstule šim priekšlikumam tiks nosūtīta Finanšu ministrijas (FM) vadītajai darba grupai, jo ZM šo priekšlikumu iesniegusi kā vienu no risinājumiem atbalstam COVID-19 krīzes situācijā.
Apakškomisijas sēdē zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL–TB/LNNK) biroja vadītājs Jānis Eglīts norādīja, ka jau patlaban lauksaimnieki saskaras ar ļoti lielu darbaspēka trūkumu. Priekšlikums paplašināt sezonas laukstrādnieku nodokļu režīmā strādājošo loku ļautu jau šovasar vismaz īslaicīgi mazināt bezdarbu, ļautu cilvēkiem gūt legālus ienākumus, bet valstij saņemt kaut mazāku, bet vismaz kādu nodokļu iemaksu budžetā.
«Tas skar arī ēnu ekonomikas apkarošanu valstī, kas pagaidām vairāk notiek uz papīra. Patlaban daudzi cilvēki tāpat tiek nodarbināti sezonas darbos lauksaimniecībā, bet nodokļi par viņiem netiek maksāti vispār.»
«Paplašinot vienkāršotā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu, rastos iespēja legalizēt šos nodarbinātos un kāpināt nodokļu ieņēmumus, maksājot 14% ienākuma nodokli,» sacīja Eglīts.
Deputāte Janīna Kursīte (KPV LV) uzsvēra, ka būtu svarīgi panākt, lai šī sistēma sāktu strādāt jau šogad, jo tas cilvēkiem dotu iespēju piepelnīties vismaz 65 dienas. Arī lauku uzņēmējiem ir ļoti ērti reģistrēt sezonas strādniekus un nomaksāt par viņiem nodokļus.
Biedrības Zemnieku saeima pārstāvis Mārtiņš Trons norādīja, ka īpaši svarīgi būtu paplašināt sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu uz lopkopības un augkopības nozarēm.
Viņš uzsvēra, ka laukos jādod iespēja cilvēkiem piepelnīties vismaz vienu vai divas dienas nedēļā, jo cilvēki to vēlas darīt, bet nav legālu iespēju.
Tāpat Trons aicināja padomāt par iespējām mainīt Nodarbinātības valsts aģentūras apmācību programmas, izvērtējot, vai vienmēr ir lietderīgi pusmūža cilvēkiem mēģināt iemācīt angļu valodu un datorprasmes. Iespējams, ka lietderīgāk būtu mācīt traktortehnikas un kravas auto vadīšanu, šūšanu, metināšanu un līdzīgas prasmes.
Apakškomisijas vadītājs Romāns Naudiņš (VL–TB/LNNK) uzsvēra, ka bezdarbs šovasar būs liels, tāpēc jāpanāk, lai jau vismaz no jūnija vidus sezonas laukstrādnieku loks tiktu paplašināts un cilvēki varētu izmantot šo iespēju.
Tāpat Naudiņš aicināja ZM pēc iespējas īsākā laikā izvērtēt un apkopot Polijas pieredzi un mazo lauksaimnieku nodokļu režīmus, lai izdotos saprast, kādā veidā Polijas lauksaimniekiem izdodas nodrošināt tik lētu lauksaimniecības produkciju.
Iepriekš ZM, Finanšu ministrija (FM) un Labklājības ministrija (LM) katra savas kompetences jomā ir izvērtējušas iespējas paplašināt sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīma piemērošanu citiem sezonas darbiem, taču kopīga vienošanās netika panākta, informēja Eglīts, piebilstot, ka šis izvērtējums tika veikts pirms COVID-19 krīzes.
ZM iesaka paplašināt sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu, dodot iespēju visiem lauksaimniekiem, kas ir deklarējuši lauksaimniecībā izmantojamo zemi vienotā platību maksājuma saņemšanai, nodarbināt sezonas laukstrādniekus uz lauka veicamos lauksaimniecības darbos, kuros pielieto roku darbu.
Tostarp ZM aicina sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu piemērot tādiem sezonas roku darbiem, kā, piemēram, sējumu un stādījumu kopšanai – akmeņu lasīšanai un sējumu ravēšanai, lopbarības sagatavošanai, lopu ganīšanai un ganību ierīkošanai, grāvju kopšanai un krūmu griešanai. Tāpat ZM rosina sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu ļaut attiecināt uz augļkopības un dārzeņkopības darbos izmantojamās traktortehnikas, kā arī lauksaimniecības pašgājējmašīnu vadīšanu. ZM aicina izvērtēt iespēju attiecīgo nodokļa attiecināt arī uz tādiem darbiem, kā piemēram, meža stādīšana un augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecība.
Vienlaikus ZM aicina saglabāt likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteiktos ierobežojumus nodarbināšanas periodam, kas taksācijas gadā ir no 1.aprīļa līdz 30.novembrim. Tostarp saglabāt esošo nodarbināšanas perioda ilgumu – 65 kalendārās dienas pie viena vai vairākiem sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājiem kopā, kā arī sezonas laukstrādnieka maksimālo ienākumu slieksni – 3 000 eiro, kas gūti pie viena vai vairākiem lauksaimniekiem kopā ar nosacījumu, ka laukstrādniekam ar zemnieku četru mēnešu periodā pirms lauksaimniecības sezonas darbu sākšanas nav pastāvējušas darba tiesiskās attiecības vai nav bijis noslēgts uzņēmuma līgums.
ZM ministrija ir aptaujājusi lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas un informēja, ka tās atbalsta sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīma paplašināšanu tādiem sezonas darbu veidiem kā akmeņu lasīšana, lopu ganīšana, mājputnu ķeršana un ievietošana būros, krūmu griešana un likvidēšana, meliorācijas sistēmu tīrīšana un grāvju kopšana, lauksaimniecības produktu pārstrāde un citi roku darbi, kas jāveic īsu laikposmu un periodiski pēc nepieciešamības.
Pēc aptaujas datiem, 82% respondentu ir nepieciešams nodarbināt strādniekus akmeņu lasīšanā, bet sezonas strādniekus grāvju kopšanā gatavi piesaistīt 68,5% no visiem aptaujātajiem lauksaimniekiem.
Tāpat 53,4% aptaujāto norādījuši, ka sezonas strādnieki nepieciešami ganību iežogojumu ierīkošanā, 39,7% – sējumu ravēšanā, 35,6% – lopbarības sagatavošanā, bet 19,2% saimniecību sezonas strādnieki nepieciešami lopu ganīšanā.
Nepieciešamais darbinieku skaits saimniecībās ir atkarīgs no saimniecībā esošās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, augsnes kvalitātes un audzēšanas tehnoloģijas. Aptuveni 30% no aptaujātajām saimniecībām ir atzinušas, ka sezonā nepieciešams nodarbināt līdz trim personām, 11% informējuši, ka tām vajadzīgi trīs līdz pieci sezonas darbiniek, bet 1% no aptaujātajām saimniecībām nepieciešams nodarbināt 80-90 laukstrādnieku sezonā.
Aptaujas rezultāti arī liecina, ka 74% respondentu izmantotu sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu minētajos roku darbos, kaut gan pašlaik sezonas strādniekus šajos darbos nodarbina vien puse aptaujāto lauksaimnieku.
Aptaujātie lauksaimnieki norādījuši, ka vidējais atalgojums par minēto sezonas darbu veikšanu saimniecībās ir no 20 līdz 30 eiro dienā.
Tikmēr FM konceptuāli iebilst pret nodokļu atvieglojumu paplašināšanu, jo piedāvājums paplašināt vienkāršoto nodokļu režīma piemērošanu ir pretrunā ar FM redzējumu, izstrādājot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2021.–2025.gadam, kas nosaka, ka personas, kuras piemēro sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa nomaksas kārtību, līdzvērtīgi nepiedalās sociālās apdrošināšanas sistēmā.
Tāpat FM neatbalsta sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa attiecināšanu uz darbiniekiem, kas vadītu traktortehniku un lauksaimniecības pašgājējmašīnas, kuras izmanto augļkopības un dārzeņkopības darbos, kā arī darbiniekiem, kurus nodarbina augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecībā, jo viņi jau saņem platību maksājumus. Savukārt meža stādīšanā jau ir atbalsts – no nekustamā īpašuma nodokļa ir atbrīvota zeme, kuru aizņem atjaunotās vai ieaudzētās mežaudzes. Tāpat sezonas laukstrādnieku nodokļu režīms sevī neietver invaliditātes apdrošināšanu.
Tikmēr lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas, izvērtējot pandēmijas ietekmē pieņemto ierobežojumu ievērošanu, lūgušas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāju Ralfu Nemiro (KPV LV), ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu (KPV LV), iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu (KPV LV), kā arī Gerhardu rast iespēju ievest Latvijā viesstrādniekus un nodarbināt tos lauksaimniecības nozarē, kā arī atbildīgās institūcijas aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā.
Lauksaimnieku pārstāvji ir vērsuši uzmanību, ka Ukrainas darbā iekārtošanas aģentūras apstiprinājušas gatavību nodrošināt darbaspēku, izmantojot sauszemes transportu, bet to kavē neskaidrības ar vīzu noformēšanu un iespējām šķērsot Polijas un Lietuvas robežas. Tāpēc Latvijas lauksaimnieku pārstāvji aicina ļaut viesstrādniekiem sākt darbu nekavējoši, ja nav novērotas elpceļu inficēšanās pazīmes un ir apliecinājums, ka nav saslimstība ar COVID-19.
Tāpat lauksaimniecības nevalstiskās organizācijas aicina izveidot atbalsta programmu lauksaimniekiem, kas paredzētu līdzekļus darbiniekiem paredzētu dzīvojamo ēku būvei vai iegādei.