«Nord Stream II projekts neveicina Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu savstarpēju solidaritāti, labas kaimiņattiecības un piegādes avotu un ceļu dažādošanu. Projekts ir pretrunā ar ES kopīgas ārējās enerģētikas politikas interesēm un vājina ES kaimiņu politiku, padarot ievainojamāku arī pašu Eiropas Savienību.» Tas teikts Saeimas Eiropas lietu komisijas piektdien, 29.janvārī, pieņemtajā paziņojumā par gāzes cauruļvada projektu Nord Stream II.
Komisija paziņojumā izsaka neapmierinātību par skaidras un kopējas Eiropas Savienības (ES) nostājas trūkumu attiecībā uz Nord Stream II projektu un aicina neaizmirst par visu ES dalībvalstu apņemšanos risināt enerģētikas attiecības solidaritātes garā, ievērojot dalībvalstu kopīgās intereses.
Paziņojums pieņemts, apzinoties, ka viens no būtiskākajiem energoresursiem enerģijas ražošanai un industriālai izmantošanai ir dabasgāze, kuras drošs tranzīts no piegādātājvalstīm līdz patērētājiem ES dalībvalstīs kļūst par aizvien svarīgāku drošības faktoru, informē Saeimas Preses dienests.
Komisija arī norāda, ka jau esošais gāzes pārvades cauruļvads Nord Stream I netiek izmantots pilnā apmērā, darbojoties vien ar aptuveni 60 procentu noslodzi. Turklāt jau Nord Stream I projekta īstenošana tika vērtēta pretrunīgi, un līdz ar to arī Nord Stream II negatīvi ietekmēs Eiropas Savienības un tās kaimiņvalstu intereses, neatkarību un drošību, teikts paziņojumā.
«Ja projekts Nord Stream II tiktu īstenots, Krievija dabasgāzes piegādi patērētājiem Eiropas Savienībā caur Ukrainu varētu pilnībā aizstāt ar dabasgāzes piegādi pa Nord Stream I un Nord Stream II cauruļvadiem. Tas skaidri norāda, ka Krievijas mērķis, īstenojot Nord Stream II, ir no spēles izstumt Ukrainu. Savukārt pārējo projekta finansētāju – vairāku lielu enerģētikas uzņēmumu – interesēs ir iegūt pieeju Sibīrijas enerģijas resursu avotiem apmaiņā pret finansējumu Nord Stream II,» uzsver Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.
Komisijas sēdē arī Ekonomikas ministrijas pārstāvji akcentēja, ka projekts Nord Stream II ir pretrunā ES enerģētikas politikas interesēm, jo nedažādo energoresursu piegādes iespējas.
BNN jau vēstīja, ka arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite uzskata, ka otrais gāzesvads uz Vāciju Nord Stream-2, kuru Krievija plāno būvēt Baltijas jūrā, ir pielīdzināms Francijas un Krievijas līgumam par helikopteru bāzes kuģu Mistral piegādi un kļūs par pārbaudījumu Eiropas Enerģētikas savienībai. Viņa sacījusi, ka Nord Stream-2 ir nepamatots un politisks projekts, kura mērķis ir sašķelt Eiropas Savienības dalībvalstis.
Grībauskaite arī norādījusi, ka gāzesvads Nord Stream, kas savieno Krieviju ar Vāciju, netiek pilnībā noslogots, tādēļ nav nepieciešams otrs cauruļvads.
«Nord Stream-2 ir sava veida pārbaudījums Eiropas enerģētikas politikai,» Grībauskaite teikusi intervijā. «Tas ir politisks paziņojums un Krievijas pozīcija kārtējo reizi mēģināt ietekmēt Eiropu un sašķelt Eiropu. Nord Stream ir Mistral pārbaudījums Eiropas Enerģētikas savienībai,» nesen paziņojusi Lietuvas prezidente.
Ref: 102.000.102.11735