Saeimas deputāts Rihards Kols iesniedzis priekšlikumu grozījumiem Darba likumā, kas paredzētu noteikt pienākumu darba devējiem darba sludinājumos norādīt paredzētās attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai stundas tarifa likmes paredzēto samaksas amplitūdu.
Kols informē, ka šo priekšlikumu iesniedz jau otro reizi, minot, ka pērn Saeima tos neatbalstīja. «Prakse iekļaut atalgojuma amplitūdu vai precīzu mēnešalgas vai gada algas apmēru tiek plaši izmantota citviet pasaulē – piemēram, Lielbritānijā atalgojums norādīts aptuveni 75% no visiem darba sludinājumiem,» norāda deputāts.
Kā liecina darba portāla CV Market nesen veiktā aptauja, lielākā daļa – 77% Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka algas norādīšanai darba sludinājumos būtu jābūt obligātai. Turklāt, kā liecina SMART Recruit Online pētījums – samaksas norādīšana palīdz piesaistīt vairāk kandidātu, jo uz sludinājumiem, kuros iekļauts algas apmēra diapozons, atsaucas par 30% vairāk darba meklētāju.
Savukārt, kā minēts pētījumā, darba samaksas nenorādīšana bieži vien radot iespaidu, ka uzņēmuma personāldaļa nemaz precīzi nezina, cik šādiem darbiniekiem būtu jāpelna, un sagaida atbildes no pašiem kandidātiem.
«Līdzšinējā pieredze liecina, ka Latvijā darba sludinājumos atalgojumu pieņemts izteikt nevis skaitļos, bet vārdos. Darba sludinājumos bieži vien parādoties tādiem apzīmējumiem kā «konkurētspējīgs» un «stabils» atalgojums, kuru nozīme nav viennozīmīga, var maldināt potenciālos kandidātus. Atalgojuma apmēra nenorādīšana var maldināt potenciālos kandidātus,» pamatojot nepieciešamību noteikt par pienākumu darba sludinājumos norādīt darba algas amplitūdu, norāda deputāts Kols.
Līdz šim gan Latvijā darba devēji ir iestājušies pret šādu nepieciešamību, argumentējot to ar «komercnoslēpumu» un ētikas un personas datu aizsardzības normām.
Kā norāda Kols, ka viens no būtiskākajiem ieguvumiem, ko darba devējiem sniedz atalgojuma nenorādīšana, ir manevra iespējas: «Kādēļ lai gan kāds maksātu jaunajam darbiniekam iepriekš «iebudžetētos» 1 500 eiro, ja viņš piekritīs strādāt par 700? Tāpat darba algas nenorādīšana sludinājumā, diemžēl, daudziem negodprātīgiem darba devējiem ir veids, kādā tiek pavērts ceļš sarunās ar potenciālo darbinieku par algas daļas saņemšanu «aploksnē»».
Priekšlikuma autors arī uzskata, ka ar šādas normas ieviešanu tiktu veicināta uzņēmumu savstarpējā konkurence, veidojot atklātāku un veselīgāku darba kultūru: «Ar darba algas norādīšanu sludinājumos būtu iespējams ne tikai taupīt laiku, bet arī sniegt būtisku artavu vairāku nevēlamu prakšu izskaušanā – aplokšņu algu izplatību un diskrimināciju, kura, kā zināms, darba tirgū skar daudzas sievietes, tām saņemot vidēji zemākas algas nekā vīriešiem tajos pašos amatos, būtu iespējams būtiski samazināt, ar likumu ieviešot un par standartu nosakot šo vienkāršo noteikumu, kas kalpotu kā rīks caurspīdīguma un godīgu «spēles noteikumu» veidošanā valstī un darba tirgū.»
Ref: 225.000.103.2629