Saeimas Juridiskā komisija un Tiesu politikas apakškomisija kopsēdē atbalstīja lēmumprojektu par Aigara Strupiša apstiprināšanu Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja amatā.
Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja Strupiša kandidatūru AT priekšsēdētāja amatam. Lēmumprojektu plānots skatīt Saeimas ārkārtas sēdē 21.maijā, norādīja komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs (JKP).
Sēdē pašreizējais AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pastāstīja apkopojumu, kādā AT izvēlējās Strupiša kandidatūras virzīšanu izskatīšanai Saeimā. Pozitīvajam balsojumam AT plēnumā par pamatu bija Strupiša pieredze akadēmiskajā jomā, pauda Bičkovičs norādot, ka AT priekšsēdētāja amata kandidāts vairākus gadus strādā AT tiesā. Strupišs ir specializējies komerctiesībās, kas ir liels pienesums AT, norādīja Bičkovičs.
AT priekšsēdētājs norādīja, ka Strupišam ir arī pieredze darbā Tieslietu padomē.
Strupišs norādīja, ka viņa vīzija ir tiesas spriešanas, tajā skaitā spriedumu kvalitātes uzlabošana.
Apakšvirzieni ir sadarbība ar zemākas instances tiesām, judikatūras stiprināšana un tiesnešu apmācības, norādīja AT priekšsēdētāja amata kandidāts.
Strupišs pastāstīja, ka plāno turpināt pašreizējo darbu tiesnešu izglītošanas jomā, tāpat pašlaik jau notiek intensīvs darbs, kā padarīt saprotamākus AT Senāta lēmumus.
Viņš norādīja, ka tiesas vajadzētu stiprināt ar atbalsta personālu. Valsts ir viena, tāpēc AT departamentiem vajadzētu būt kopīgam redzējumam juridiskos jautājumos, lai gan iepriekš AT departamenti atsevišķos gadījumos bija izteikušies ar atšķirīgiem akcentiem, skaidroja Strupišs.
Kandidāts norādīja, ka Tieslietu padomei nepieciešams piešķirt likumdošanas iniciatīvas tiesības, jo pašlaik Tieslietu padomes loma ir minimāla un tās viedokļi dažkārt netiek ņemti vērā.
Deputāte Inese Lībiņa-Egnere (JV) vaicāja par Strupiša vērtējumu Valsts prezidenta Egila Levita organizētajai sanāksmei AT priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētājas, Ministru prezidenta un Saeimas priekšsēdētājas dalību, kas jau nesusi labus rezultātus.
Strupišs atzinīgi novērtēja šo Valsts prezidenta organizēto sanāksmi konstitucionālo institūciju vadītājiem, kas palīdz kādu problēmu risināšanai. Viņš norādīja, ka šāda prakse sasaucas ar kandidāta paša redzējumu par nepieciešamību pēc dialoga starp visiem trim varas atzariem.
Deputāts Aldis Gobzems norādīja uz izskanējušo problēmu, ka AT līdzīgās lietās spriež atšķirīgi, un vaicāja, kā Strupišs šo jautājumu varētu risināt.
AT priekšsēdētāja amata kandidāts norādīja, ka ir jāraugās, ka vai runa ir par pilnīgi līdzīgām situācijām, vai arī tajās ir kādas atšķirīgas nianses. Piemēram, lēmumos par piespiedu zemes nomu atšķiras nianses, jo vienā gadījumā pārvaldnieks ir īpašnieku pilnvarots, bet citā nav pilnvarots.
Tā ir izskaužama prakse, ka pilnīgi vienādās lietās ir dažādi spriedumi, pauda Strupišs, aicinot Gobzemu vērsties ar piemēriem AT, kur tie tiks izvērtēti.
Deputāte Inese Voika (AP) vaicāja par redzējumu, kā vairot sabiedrības uzticību tiesām. Strupišs cita starpā norādīja, ka tiesu relīzēm par spriedumiem jābūt saprotamākām, tāpat arī jāstrādā pie atsevišķu spriedumu saprotamības uzlabošanas.
Kā ziņots, iepriekš AT plēnumā tiesneši apstiprināšanai Saeimā kā AT priekšsēdētāja amata kandidātu izvirzīja Strupišu.
Strupišs ir Augstākās tiesas tiesnesis no 2014.gada, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs kopš 2018.gada. Bijis Disciplinārtiesas priekšsēdētājs, bet pašlaik ir Tieslietu padomes loceklis.
2020.gada 15.jūnijā beidzas Ivara Bičkoviča pilnvaras AT priekšsēdētāja amatā.