Nav pareizi uzlikt sociālajiem dienestiem izvērtēt pašnodarbināto nepieciešamību veikt minimālās sociālās iemaksas, tomēr pagaidām cita skaidra risinājuma vēl nav, trešdien, 4.novembrī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sacīja tās priekšsēdētājs Andris Skride (AP).
«Šo šķetināšanu uzlikt sociālajiem dienestiem šobrīd, es domāju, ka vairākums deputātu piekritīs, nav pareizi. Mums tad ir jādomā tas kopīgais risinājums, kā tas aizies uz otro lasījumu,» sēdes beigās sacīja Skride.
Tāpat deputāts norādīja, ka komisija sagatavos vēstuli Saeimas Budžeta komisijai, kas būs atbildīga par šīs ieceres tālāko skatīšanu.
«Tagad mums ir jādomā risinājums, kā tas aizies uz otro lasījumu,» atzīmēja deputāts, uzsverot, ka šo situāciju vēlreiz apspriedīs ar deputātiem. Tāpat, vadoties pēc Skrides paustā, komisija nosūtīs vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un finanšu ministram Jānim Reiram (JV).
Turpretim Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretārs Ingus Alliks sēdē skaidroja, ka izšķiršanās bijusi par to, kā vistuvākā persona, kura pazīst «savu cilvēku, nevis kā nodokļu inspektors, bet kā kāds, kurš pazīst cilvēku kā palīdzīga roka,» varētu nodrošināt pašnodarbinātajam kādu iespēju vai pieturvietu, kur vērsties gadījumos, ja viņš nav spējīgs veikt iemaksas.
«Es varu piekrist tam, ka, iespējams, sabiedriski tā ideja pati par sevi pašā pamatā līdz galam nav pārdomāta un mēs varbūt skatāmies kategorijās melns un balts, un nevis pelēks pa vidu, bet tā pavisam pateikt, ka tā nav sociālo dienestu funkcija, es neņemtos apgalvot, jo mums visiem ir jāmainās un jāskatās uz priekšu,» sacīja Alliks.
Vienlaikus valsts sekretārs minēja, ka LM nebija idejas sākotnējie autori, turklāt laika trūkums ierobežoja iespējas rast labāku risinājumu, jo, pēc Allika sacītā, ministrijai bija dota nedēļa šī risinājuma izveidei.
Sēdē Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors akcentēja, ka šobrīd šim priekšlikumam ir novērojama pretruna ar Sociālā darba likumu un šāda darba būtību kā tādu. «Respektīvi, klients ir persona, kas saņem sociālo palīdzību (..) sociālais darbs ir palīdzības sniegšana,» skaidroja Moors, piebilstot, ka priekšlikums paredz citas sabiedrības grupas vēršanos sociālajā dienestā, nekā tās, kas šobrīd primāri saņem sociālo dienestu pakalpojumus.
Izrietot no viņa sacītā, Moors aicināja pārdomāt un mainīt šo priekšlikumā ietverto sociālā darbinieka funkciju. Viņaprāt, tas nozīmētu, ka «mēs būsim starpnieki Valsts ieņēmumu dienestam un pašnodarbinātajiem». Tāpat domes pārstāvis aicināja labāk meklēt risinājumu Nodarbinātības valsts aģentūras pusē.
Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Karīna Ploka nepiekrita LM paustajam, norādot, ka šāda iniciatīva bija iezīmējusies jau no augusta vidus. Turpretim deputāts Ilmārs Dūrītis (AP) Plokai jautāja, kāpēc no ministrijas puses ir mēģinājums «atdot savu nodokļu iekasēšanas funkciju». Atbildot uz šo jautājumu, Ploka norādīja, ka tas bija kopīgs valdības lēmums, kurā piedalījās visi. Savukārt VID šo funkciju nevarot uzņemties, jo dienestam «nav tieša saskare ar cilvēkiem», līdz ar to šāda iespēja netika izskatīta un apsvērta.
Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte iestājās pret šo ieceri, argumentējot, ka «šis priekšlikums faktiski padara sociālo darbinieku par nodokļu inspektoru jeb VID divi». Tāpat, pēc viņas paustā, sociālie dienesti nevar piekļūt informācijai par pašnodarbinātas personas ienākumiem, līdz ar to tiem nāktos paļauties uz pašas personas sacīto.
Arī Rudzīte uzsvēra, ka sociālais darbinieks ir palīdzības sniedzējs, turklāt šīs jaunās funkcijas piesaistīšana prasītu ievērojamus administratīvos ieguldījumus.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 4.novembrī skatīja LM priekšlikumu, kas paredz sociālajiem dienestiem izvērtēt nepieciešamību pašnodarbinātai personai, kuras ienākumi nesasniedz minimālo algu, veikt minimālo sociālo iemaksu.
Saistībā ar šo LM priekšlikumu Sociālo darbinieku biedrība atklātā vēstulē, kas adresēta vairākām amatpersonām, aicina nepieļaut sociālā darba speciālistu padarīšanu par nodokļu inspektoriem un pieprasa labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) demisiju.
Vēstules autori pieprasa apstādināt «nepārdomāto un, iespējams, pretlikumīgo» FM un LM iniciatīvu uzlikt pašvaldību sociālajiem dienestiem jaunu funkciju – vērtēt pašnodarbināto un mikrouzņēmuma nodokļa maksājumu atbilstību trūcīgas personas statusam vai sniegt apliecinājumu, ka viņa ienākumi ir nepietiekami, lai viņi varētu saņemt iespēju nemaksāt minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Sociālo darbinieku biedrība norāda, ka ar iecerētajiem grozījumiem likumā par valsts sociālo apdrošināšanu tiek paredzēta jauna funkcija pašvaldību sociālajiem dienestiem, kas, vēstules autoru ieskatā, pēc būtības ir nodokļu nomaksas kontrole – individuāls darbs ar ekonomiski aktīvu iedzīvotāju, proti, pašnodarbināto un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju,
kura ienākumi ir zemāki par valstī noteikto minimālo algu jeb 500 eiro no nākamā gada.
Savukārt Petraviča savā atbildē paudusi, ka sociālajiem dienestiem netiks uzlikta VID funkcijas un sociālo dienestu darbiniekiem nevar uzlikt par pienākumu izvērtēt, vai cilvēks slēpj ienākumus. Ministre skaidroja, ka pašreizējais piedāvājums, kas vēl nav «akmenī kalts» un par ko turpināsies diskusijas, paredz sociālā dienesta pārstāvjiem sniegt palīdzību cilvēkiem, kuri ienākumi nesasniegs minimālo algu.