Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, trešdien, 23.maijā, izskatot grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, neatbalsta priekšlikums par kanālu rindošanu telekomunikāciju operatoru pakās pēc Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām.
Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš (KPV) norādīja, ka priekšlikums neatrisina problēmu, kas attiecas uz iedzīvotāju skatīšanās paradumiem. «Manuprāt, tā ir «matu skaldīšana». Ja iedzīvotājs ir izvēlējies skatīties attiecīgos kanālus, tad arī viņš turpinās to uzmeklēt un turpinās skatīties. To pašu iepriekš apgalvoja arī telekomunikācijas operatori Baltkom un Lattelecom,» atzīmēja Kaimiņš.
NEPLP priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš sacīja, ka būtisks priekšlikums ir par faktu neitralitāti un precizitāti, jo tas vislabāk spēs kontrolēt propagandas esamību mediju telpā. «Šo normu ir nepieciešams iestrādāt likumā, kas turpmāk uzliktu par pienākumu informatīvo, dokumentālo, ziņu un cita satura radījumos faktus atspoguļot tā, lai apzināti nemaldinātu auditoriju,» atzīmēja NEPLP priekšsēdētaja vietnieks.
Āboliņš uzsvēra, ka priekšlikuma definīcija ir aizgūta no Lielbritānijas komunikācijas regulatora Ofcom, kas arī salāgotu Latvijas un Lielbritānijas likumdošanu. «Ja padome konstatētu, ka Lielbritānijā ir reģistrēti kanāli, kas gatavo melīgu un nepatiesu saturu, bet nav naida runa, NEPLP varētu vērsties pie Lielbritānijas regulatora, atsaucoties uz to, ka Latvijas likumi ir salāgoti un attiecīgi kanālu sodītu,» skaidroja Āboliņš.
Turklāt Kaimiņš norādīja, ka priekšlikums ir retorisks. «Lai šo priekšlikumu izpildītu, pamatā ir jābūt vienotai žurnālistikas ētikai, citādi precīzu, neitrālu faktu atspoguļojums realitātē nevar izpildīties. Latvijā ir tā, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas un Latvijas Žurnālistu savienības ētikas kodeksi ir pilnīgi atšķirīgi un novecojuši. Kā arī mēs nevaram pārmest žurnālistam par lietām, ko viņu ētikas kodekss atļauj, bet Lielbritānijas neatļauj,» uzsvēra Saeimas deputāts.
Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne norādīja, ka viens no risinājumiem žurnālistikas ētikas jautājumā ir vienota ētikas kodeksa, vienotas mediju ombuda institūcijas vai mediju padomes izveide. «Mērķis ir šā gada laikā realizēt izvirzītās nepieciešamības. Esam uzsākuši sarunas gan par tiesisko risinājumu, gan ar nozares asociācijām, lai celtu mediju vides kvalitātes celšanu, kas būtu arī būtisks ieguldījums turpmākai žurnālistu drošībai,» norādīja Grišāne.
Kā ziņots, iepriekš tika panākta vienošanās, ka darba grupa izstrādās alternatīvu likumprojektu pašlaik Saeimā iesniegtajiem grozījumiem.
Izmaiņu veikšana likumā rosināta, lai ierobežotu Kremļa propagandu Latvijā. Ņemot vērā, ka atbildīgās institūcijas neesot izstrādājuši nepieciešamos priekšlikumus, Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere (V) iepriekš norādīja, ka pašlaik «jādzēš ugunsgrēks un risinājumi cīņai ar arvien pieaugošo Kremļa propagandas mašinēriju steidzami jāizstrādā Saeimai».
Sākotnēji rosinātais priekšlikums paredz noteikt, ka televīzijas satura izplatītājiem pamatpakalpojumā (pamatpakā) ir jānodrošina vismaz 90% satura kādā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valodām. Tāpat rosināts kanālu secības regulējums, paredzot, ka ne ES valodās raidošiem kanāliem ir jābūt sarindotiem kā pēdējiem.
Jau vēstīts, ka iebildumus pret 90% kvotu paudusi paudušas nozares organizācijas, aicinot rast citādu risinājumu.