Iesācies kopējais trīs valstu – Itālijas, Latvijas un Luksemburgas – Eiropas Savienības (ES) prezidentūras periods, kas ilgs 18 mēnešus no šā gada 1.jūlija līdz 2015.gada 31.decembrim.
Pirmdien, 30.jūnijā, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzturējās darba vizītē Romā, lai pārrunātu ar Itālijas amatpersonām sadarbību ES prezidentūras laikā.
Rinkēvičam notika sarunas ar Itālijas ārlietu ministri Frederiku Mogerīnī (Frederica Mogherini), Itālijas valsts sekretāru Eiropas lietās Sandro Goci (Sandro Gozi), kā arī viņš piedalījās trīs valstu ārlietu ministru tikšanās ar Luksemburgas ārlietu ministra Žana Asselborna (Jean Asselborn) dalību. Sarunas koncentrējās uz kopējās programmas izpildi un prioritātēm, par kurām visas trīs valstis ir vienojušās, informē Ārlietu ministrija.
Ministri akcentēja nepieciešamību pēc iespējas ātrāk panākt vienošanos par ES amatu sadali pēc maijā notikušajām Eiroparlamenta vēlēšanām un strādāt pie ES institūciju sadarbības stiprināšanas. Latvijas ārlietu ministrs norādīja, ka šie jautājumi jārisina, ievērojot gan reģionālo, gan politisko līdzsvaru.
Rinkēvičs, Mogerīnī un Aselborns kā prioritātes uzsvēra ekonomiskās izaugsmes un jaunu darba vietu veicināšanu Eiropā. Latvijas ārlietu ministrs norādīja uz nepieciešamību nodrošināt finanšu un fiskālo stabilitāti Eiropā, lai ar nepārdomātiem tēriņiem nepieļautu atgriešanos pie pārmērībām. Latvijas ārlietu ministrs īpaši uzsvēra nepieciešamību mazināt arī jauniešu bezdarbu. ES institūciju efektivitātes kontekstā ministri apsprieda iespējas uzlabot ES Vispārējo lietu padomes darbu, sagatavojot, kā arī izpildot ES valstu un valdību vadītāju nolemto Eiropadomē.
Latvija savas ES prezidentūras ietvaros stiprinās ES kā globāla un reģionāla spēlētāja lomu. Runājot par ES Kaimiņu politiku, ministri pauda apņēmību veicināt stabilitāti visos ES kaimiņvalstu reģionos – gan Austrumu partnerības iniciatīvas valstīs, gan arī Dienvidu partnerības valstīs.
Ministri apsveica ES asociācijas līgumu noslēgšanu ar Gruziju un Moldovu, kā arī līguma politiskās sadaļas parakstīšanu ar Ukrainu 27.jūnijā. Rinkēvičs iezīmēja Austrumu partnerību un nākamā gada maijā plānoto šīs iniciatīvas valstu vadītāju tikšanos – Rīgas samitu kā vienu no Latvijas ES prezidentūras ārpolitikas prioritātēm. «Tagad, pēc asociācijas līgumu noslēgšanas jāstrādā pie to ieviešanas, sniedzot visu iespējamo atbalstu tālākām reformām, tuvinot Gruziju, Moldovu un Ukrainu Eiropas vērtību sistēmai,» norādīja Latvijas ārlietu ministrs.
«Austrumu partnerības programmas vairāk jāpiemēro katras individuālas valsts vajadzībām un to gatavībai sadarboties ar ES. Valstīm, kuras vēlas iet eirointegrācijas ceļu, jāpiedāvā skaidru ceļa karti šī mērķa sasniegšanai. Rīgas samits spers nozīmīgu soli šajā virzienā,» atzīmēja Rinkēvičs. ES sadarbības padziļināšana ar Vidusāzijas valstīm, īpaši, Afganistānas un plašāka reģiona stabilizācijas kontekstā, arī būs Latvijas prezidentūras viena no prioritātēm.
Tāpat ministri pārrunāja situāciju Ukrainā un ES politiku ar Krieviju. Atzinīgi tika novērtēti Ukrainas prezidenta centieni miera un stabilitātes nodrošināšanā, izsakot gatavību sniegt nepieciešamo atbalstu, kā arī palīdzību. ES un EDSO ir jāspēlē nozīmīgu loma, atzina ārlietu ministri. Rinkēvičs aicināja arī turpmāk ES runāt vienotā valodā ar Krieviju, prasot spert redzamus soļus situācijas stabilizēšanai Ukrainā. «ES ir jābūt atvērtai dialogam ar Krieviju. Vienlaikus mums jābūt gataviem īstenot atbilstošus atbildes pasākumus, ja Krievijas pieeja nebūs konstruktīva,» atzīmēja Latvijas ministrs.
Ministri pārrunāja septembra sākumā plānotā NATO samita Velsā dienas kārtību un bija vienisprātis par nepieciešamību apstiprināt kolektīvās drošības pasākumus, nodrošinot ilgstošu NATO spēku klātbūtni Baltijas un Melnās jūras reģionā – kā adekvātu Alianses atbildi uz izmaiņām starptautiskajā drošības situācijām pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu.
Turpinot diskusiju par ES aktuāliem jautājumiem, Rinkēvičs un Aselborns pauda atbalstu Itālijas puses vēlmei padarīt efektīvāku ES atbildi uz augošajiem nelegālās imigrācijas draudiem. Latvijas, Itālijas un Luksemburgas ārlietu ministri pauda apņēmību lielu uzmanību pievērst enerģijas drošības un klimata jautājumiem, kā arī attīstības sadarbības veicināšanai. Tika atzīmēta ES paplašināšanās politikas nozīmība, veicinot pievienošanās sarunu gaitu ar Turciju, Melnkalni un citām kandidātvalstīm.
Latvijas, Itālija un Luksemburgas ārlietu ministri vienojās regulāri uzturēt ministra līmeņa dialogu trio prezidentūras perioda laikā.
Ref: 102.000.102.7600