Iestājoties siltajam laikam, pieauguši saldējuma un arī atspirdzinošo dzērienu pārdošanas apjomi Latvijas tirdzniecības vietās. Tā, piemēram, jau šī gada maijā, salīdzinot ar aprīli, saldējumu pārdošanas apjomi Rimi veikalos palielinājušies par aptuveni 60%.
Pieaugums vērojams visās saldējuma grupās, vislielākais pieaugums ir konusu saldējumiem (90%), saldējumiem vafeļu glāzītēs (vairāk nekā 70%) un saldējumiem batoniņos (70%). Proti, vasarā cilvēki vairāk izvēlas saldējumus, ko uzreiz var ņemt un lietot, biznesa ziņu portālam BNN.LV norāda Rimi sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere.
Kopumā šī gada pavasara beigās un vasaras sākumā saldējums pirkts vidēji tikpat bieži kā šādā pašā laika posmā pagājušā gadā, mainījusies vien pircēju izvēle – mazāk tika pirkts lielo iepakojumu un kokteiļsaldējums, savukārt vairāk saldējums vafeļu glāzītēs un saldētas sulas.
Savukārt pēc saldējumu ražotāja SIA Ingman Saldējums pēdējiem datiem, Latvijas iedzīvotāji šogad visvairāk ēd saldējumus ar vaniļas garšu, otrajā vietā atstājot karameļu, bet trešajā – zemeņu un šokolādes saldējumus. Turklāt arī pārējās Baltijas valstīs – Lietuvā un Igaunijā – iecienītākās saldējumu garšas ir līdzīgas.
Pēdējo gadu laikā Latvijas iedzīvotāju saldējumu garšu izvēle nav mainījusies. Vaniļas, karameļu, zemeņu un šokolādes saldējumi ir kļuvuši par tradicionālajām garšām. Jāmin, ka līdzīgas garšas gaumes ir iedzīvotājiem visā Baltijā. Atšķirīgākas ir Skandināvijā, kur ļoti populāri ir lakricas saldējumi, bet grūti iedomāties, ka tie gūtu popularitāti Latvijā. Vasarā visvairāk iecienītie saldējumi ir vafeļu glāzītēs, tikai tiem seko saldējumi uz kociņa un vafeļu konusā. Starp citu, vafeļu glāzītes ir raksturīgas Baltijas valstīm un citām postpadomju valstīm. Piemēram, Skandināvijā to vietā ir saldējumi vafeļu konusos, norāda SIA Ingman Saldējums direktors Normunds Labrencis.
Vienlaikus lielveikalos palielinājies pieprasījums arī pēc bezalkoholiskajiem dzērieniem – pieprasījums pieaudzis pēc minerālūdeņiem un ūdeņiem (aptuveni 10%). Arī limonādēm, kvasa, sulu dzērieniem un nektāriem vērojams līdzīgs pieaugums, savukārt sulas kopumā pirktas mazāk nekā pērn, izņemot ābolu sulu, kam, piemēram, maijā gan salīdzinot ar aprīli, gan iepriekšējo gadu apgrozījums pieaudzis par 40%.
Ja salīdzina sulu un bezalkoholisko dzērienu pārdošanas apjomus šī gada vasaras sākumā un pērn šajā pašā laika periodā, jāsecina, ka tie ir līdzīgi – atsevišķi dzērieni ir pirkti mazāk, citi vairāk. To visvairāk ietekmē akciju faktors – kuriem dzērieniem attiecīgajā periodā ir vai nav bijis akcijas piedāvājums, uzsver Valnere.