Pēc pakāpeniska pieauguma pēdējo mēnešu laikā, martā iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka mājokļu cenas augs, kritis par sešiem procentpunktiem – šobrīd 33% respondentu sagaida mājokļu cenu pieaugumu (iepriekšējā aptaujā šādu atbildes variantu izvēlējās 39% iedzīvotāju).
Nekustamā īpašuma cenu kāpuma prognozētāju pārsvars pār krituma prognozētajiem joprojām saglabājies visos Latvijas reģionos, nemainīgi visoptimistiskāk noskaņotie attiecībā uz mājokļu cenu kāpumu ir vidzemnieki (38%), liecina SEB Mājokļu cenu indikatora dati.
Mājokļa cenu kritumu prognozētāju skaits, salīdzinot ar februāri, pieaudzis par trim procentpunktiem – 16% Latvijas iedzīvotāju pauda viedokli, ka nekustamā īpašuma tirgū cenas tuvākā gada laikā kritīs (iepriekšējā šādi atbildēja 13% respondentu). Pieaudzis arī neitrāli noskaņoto iedzīvotāju skaits – 34% respondentu (iepriekšējā mēnesī 32%) pauda uzskatu, ka mājokļu cenas 12 mēnešu laikā nemainīsies un pēc gada tās atradīsies pašreizējā līmenī. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos arī šajā aptaujā 17% respondentu nebija konkrēta viedokļa attiecībā uz nekustamā īpašuma cenu izmaiņām tuvākā gada laikā.
Neskatoties uz cenu kāpumu prognozētāju sarukšanu, šādi noskaņotu iedzīvotāju pārsvars pār krituma prognozētajiem joprojām saglabājies visos Latvijas reģionos. Nemainīgi visoptimistiskāk noskaņotie attiecībā uz mājokļu cenu kāpumu ir vidzemnieki – 38% (iepriekš – 47%) Vidzemes novada iedzīvotāju, tāpat optimistisks skatījums attiecībā uz nekustamā īpašuma tirgu ir rīdziniekiem, kur cenu kāpumu prognozē 36% (iepriekš – 43%) iedzīvotāju. Interesanti, ka Zemgalē, atšķirībā no citiem reģioniem, nekustamā īpašuma cenu kāpuma un krituma sagaidītāju skaita starpība mēneša laikā pat uzlabojusies par labu pieaugumam – 29% pieauguma pret 14% krituma prognozētājiem, savukārt neitrāli noskaņoti ir 36% Zemgales iedzīvotāju. Latgalē cenu kāpumu prognozē 29% iedzīvotāju, savukārt kritumu prognozētāju skaits pieaudzis līdz 21%.
Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu tomēr ir pozitīvākas nekā pirms gada, kad iedzīvotāju noskaņojums bija negatīvs. Salīdzinājumā ar 2010. gada martu, SEB Mājokļu cenu indikators palielinājies par 25,0 punktiem. Iedzīvotāju noskaņojumu lielā mērā ietekmējušas gan plānotās izmaiņas nodokļos un tarifos, gan arī pieaugošās mājokļu uzturēšanas izmaksas, norāda bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
es nesaprotu, kāpēc kaut kam ir jāceļas, ja tā jau īres cenas neatbilst iztikas apmēriem.
ceru, ka cenas nepieaugs un es arī paspēšu kaut ko vēl nopirkt