Sārts: Somijai un Zviedrijai iestājoties NATO, Krievijai būtu mazāk iespēju destabilizēt reģionu

Somijas un Zviedrijas iestāšanās NATO uzlabotu drošību Baltijas jūras reģionā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma uzsvēris NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (Stratcom) direktors Jānis Sārts.

Viņš norādīja, ka Suvalku koridors būtu mazāk svarīgs, Baltijas jūra kļūtu par NATO iekšējo jūru, tādējādi drošība un stabilitāte palielinātos, jo Krievijai būtu mazāk iespēju destabilizēt reģionu, vēsta lsm.

Runājot par abu valstu iemesliem lemt par pievienošanos NATO, Sārts stāstīja, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā bija redzams – bez iestāšanās NATO nav garantiju militārai aizsardzībai kara gadījumā, kā arī Krievija ir reāls drauds.

Iepriekš nebija ticības, ka Krievija uzbruks kaimiņvalstij bez iemesla, kā arī šķita – pietiek ar būšanu Eiropas Savienībā, lai būtu aizsargāti kara gadījumā.

BNN jau vēstīja, ka Somija vēlas kļūt par NATO dalībvalsti un lūgs uzņemt to NATO, svētdien, 15.maijā, paziņoja Somijas prezidents Sauli Nīniste un premjerministre Sanna Marina.

Somijas parlamentam vēl jāapstiprina šis solis, bet sagaidāms, ka vairākums atbalstīs pievienošanos aliansei. Debates par valsts pievienošanos NATO parlamentā plānotas jau 16.maijā.

Somijas valdošā Sociāldemokrātu partija jau sestdien izteica atbalstu valsts dalībai NATO.

Lasiet arī: Somija pieteiksies dalībai NATO; virzīties uz aliansi nolemj arī Zviedrijas valdošā partija

Arī Zviedrijas valdošā sociāldemokrātu partija (SAP) svētdien nolēmusi atbalstīt valsts pievienošanos NATO.

Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā SAP bija pret valsts iestāšanos NATO, skaidrojot, ka armija tādējādi ir brīva no saistībām ārzemju alianšu priekšā.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas