Valdības priekšgalā esošajā partijā Vienotībā ir spriests arī par Vairas Vīķes-Freibergas atgriešanos Rīgas pilī, kamēr šā brīža prezidentu Valdi Zatleru neviena no partijām joprojām tā arī nav aicinājusi kandidēt vēlreiz, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norāda, ka Zatlers pats nekādu indikāciju neizrāda. «Acīmredzot no esošā prezidenta puses vajadzēja nākt kaut kādai indikācijai, ka viņš vēlas tomēr strādāt tālāk, tikties ar partijām, zondēt šo situāciju. Es domāju, tai lietai vajadzētu būt tādai abpusējai,» tā ZZS pārstāvis.
Šonedēļ arī Vienotība, uz kuras balsīm Zatlers visvairāk varētu paļauties, par viņa pārvēlēšanu jau atklāti šaubījās. «Ir arī jāapzinās tas, ka, nominējot esošu prezidentu, viņu nevar nominēt ar pārliecību, ka viņš netiks ievēlēts,» teic Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
Neoficiālos izteikumos no Vienotības skan, ka Zatlers tomēr nav bijis tik labs prezidents, lai nebūtu vērts pameklēt labāku. Tiek pieminēts, ka ārpolitikas īstenošanā Zatleram korupcijas ēna aplokšņu lietā traucējusi veidot Latvijas attiecības ar Skandināviju un tāpēc viņš bijis spiests vairāk draudzēties ar valstīm Austrumos. Tikpat neformāli no zaļajiem zemniekiem dzirdams, ka Zatlers savā amatā nav bijis pietiekami pateicīgs tiem, kuri savulaik viņu par prezidentu izvirzīja. Un šķiet, ka dažādie apsvērumi pret Zatleru gan Vienotībā, gan Zaļajos zemniekos pārsver to politiķu viedokļus, kuri būtu gatavi Zatleru atbalstīt, vēsta raidījums.
Saskaņas centra Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs norāda, ka visi kandidāti jau sen ir atraduši ceļu pie visām partijām. «Viņi jau ir savirknēti. Tagad ir iestājies jau saskaņošanas etaps. Jau visi ir apzināti.»
Tiek minēti valsts kontroliere Inguna Sudraba, eirokomisārs Andris Piebalgs, bijušais ārlietu ministrs Aivis Ronis, Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits, Par Labu Latviju politiķis, Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš. Un ZZS pārstāvis – bijušais Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze. Taču gandrīz visi līdz šim jau paguvuši pateikt kandidēšanai nē, izņemot Daudzi un Sudrabu, kura gan arī atzīst, ka nekādu uzaicinājumu nav saņēmusi.
«Nu, tie ir konkrēti simts cilvēki Saeimā un konkrētas partijas, kuras pieņem lēmumus. Tas nav pat tik daudz no tā cilvēka atkarīgs, kurš tur startē, cik daudz no tās politikas atkarīgs, kas tiek parlamentā spēlēta. Un pie tādiem apstākļiem, kā šobrīd, lai es atbildētu, vai es to darītu, vai nē, es pat nevaru pateikt, jo man nav saprotami tie noteikumi, pie kuriem notiek kandidāta izvēle vai virzīšana,» teic Sudraba.
Paldies Dievam…