SARUNA | Latviete mājas pirkšanu iemaina pret sapņu dzīvi Bali

Sapnis par pasauli – tā trijos vārdos varētu raksturot dzīves baudītāju un ceļotāju Alīnu Sautu, kura šobrīd bauda Bali sauli un dabu katru mīļu dienu. Bali ir viņas mājas – cik ilgi, laiks rādīs, taču BNN bija iespēja aprunāties ar Alīnu, lai uzzinātu, kāds ir viņas dzīvesstāsts, ko viņas acis ir redzējušas, ņemot vērā bagātīgo ceļošanas pieredzi. Un kāda ir ikdienas dzīve – ne vien atpūtas brauciens – Bali.

Alīna no Latvijas aizbrauca jau tālajā 2012.gadā uzreiz pēc augstskolas absolvēšanas. Kā viņa pati saka, viss notika dabiski un viegli. Viņa zināja, kur dodas un kāpēc. «Devos uz Lielbritāniju, jo tur dzīvoja mans toreizējais (bijušais) draugs. Nodzīvoju (strādāju un arī mācījos) astoņus gadus Bristolē, līdz pagājušajā vasarā kopā ar esošo draugu pametām dzīvi Lielbritānijā un devāmies iekarot pasauli un piepildīt savus sapņus! Labākais lēmums manā mūžā!»

Jau sarunas sākumā Alīna piemin, ka ceļošana un atvaļinājuma pavadīšana ārpus valsts robežām ir divas absolūti dažādas lietas.

«Protams, atvaļinājumā, kas lielākai daļai cilvēku ir pāris reižu gadā, gribas, lai viss būtu tip-top, gribas foršas, skaistas viesnīcas, īrēt mašīnas, izmēģināt pēc iespējas vairāk aktivitāšu, ēst restorānos utt., kas ir pašsaprotami un pilnīgi normāli, jo mēs visi taču esam to pelnījuši pēc garo darba stundu nostrādāšanas. Taču pilna laika ceļošana ceļošana ir kas cits,» saka Alīna.

Viņa turpina: «Ceļojot ir jāuzliek prioritātes, kas tev ir būtiski, kā tu vēlies ceļot utt., un, galvenais, jāprot menedžēt savas finanses, un ir jāseko tām līdzi, jo lielākajai daļai ceļotāju finanses ir ierobežotas (protams, ne visiem,). Ir daudz jāplāno, jārēķina, jādomā, ir jābūt gudriem ar saviem līdzekļiem un jābūt labām menedžmenta prasmēm. Pavisam godīgi sakot, ne vienmēr sanāk palikt tur, kur patiešām gribētos, vai apskatīt pilnīgi visu, ko gribētos, bet, neskatoties uz to, pilna laika ceļošanai ir neizmērjami daudz plusu un es to nemainītu ne pret ko!»

Kāpēc tieši Bali?

Uz pasaules ir taču tik daudz vietu, bet izvēle par labu Bali esot Alīnu un viņas draugu apbūrusi kopš pirmās reizes, kad abi tur nonākuši. «Varbūt banāli skanēs, bet tā tas vienkārši notika. Ticu, ka ne bez iemesla. Šī vieta man lika justies citādāk un paskatīties uz dzīvi un sevi citādāk. Tas notika pirms četriem gadiem, kad pirmo reizi šeit nonācu, un no tā brīža nespēju beigt domāt par šo vietu, un katru gadu braucu uz šejieni. Visu laiku galvā bija tā doma, ka būtu forši šeit padzīvot, gribētos pamēģināt. Bet tā bija tikai ideja, ko visu laiku atlikām, jo likās, ka tas nav nopietni, līdz vienu dienu izdomājām, ka ir laiks, jūtamies gatavi un dzīvojam tikai vienreiz – kad vēl, ja ne tagad? Tā arī šeit nonācām.»

Saprotams, ka loģisks ir jautājums – ar ko Alīna nodarbojas, ka ir iespēja ceļot? Jo, kā jau noskaidrojām, finanses ir pat ļoti noteicošs faktors. Viņa atklāj, ka šobrīd nestrādā, bet kopā ar draugu dzīvo no abu iekrājumiem.

2019.gada ziemā mēs nolēmām, ka vēlamies doties projām no Lielbritānijas, un visu laiku līdz aizbraukšanai krājām naudu, pārdevām visu, kas mums piederēja – mašīnu un vēl visādas lietas, mums jau iepriekš bija šādi tādi iekrājumi, jo plānojām pirkt māju. Sanāk, ka iemainījām māju pret mūsu esošo dzīvi un iespēju ceļot!

Noteikti jāpiemin arī abu aizraušanās, proti, Youtube.com kanāls (JAY and ALINA), kuram pateicoties arī BNN uzzināja par Alīnu. Un pavisam nesen Alīna sāka veidot arī savu kanālu latviešu valodā (Life Of Alina). «Tie gan nav mūsu peļņas avoti, bet kas zina, kur tie mūs aizvedīs,» smaidot saka Alīna.

Darba iespējas Bali

Runājot par darba iespējām Bali, Alīna pastāsta, ka ārzemniekus šeit darbā neņem, tikai vietējos iedzīvotājus vai ar ļoti, ļoti lieliem izņēmumiem.

«Bali cilvēki nebrauc darba meklējumos. Indonēzija tomēr ir trešās pasaules valsts Āzijā. Iemesls tam ir ļoti dārgās darba atļaujas, par kurām, protams, jāmaksā ir darba devējam, kā arī ir vienkārši neizdevīgi darbā ņemt iebraucējus, jo mēs esam pieraduši pie noteiktām darba algām, taču šeit minimālā alga ir krietni zemāka (Bali provincē minimālā alga ir ap 2 500 000 IDR = 145 eiro mēnesī), kā arī šeit ir tik daudz vietējo iedzīvotāju, kuriem ir nepieciešams darbs, ka tas visu sarežģī vēl vairāk.»

Taču iespējas strādāt un pelnīt naudu, protams, ir, vien nedaudz citādas. «Ir iespēja strādāt online (ko arī lielākā daļa šeit dzīvojošo iebraucēju dara) vai arī kā pašnodarbinātie, piemēram, fotogrāfs, jogas pasniedzējs utt., taču, lai to darītu, ir nepieciešamas KITAS, tā saucamā darba atļauja, bez tās piedāvāt jebkāda veida pakalpojumus vai saņemt jebkāda veida maksājumus ir nelikumīgi, un, ja Imigrācijas dienests par to uzzinās, deportēs,» ar noteikumiem iepazīstina Alīna.

«Tas ir nopietni, ir reāli piemēri. KITAS tiek izsniegtas uz gadu, tad tās ir jāpagarina. Tas viss maksā naudu, šķiet, ka kaut kas ap 2 000 eiro, bet simtprocentīgi nemācēšu teikt, katrā ziņā tas nav lēts prieks. Protams, ja ir KITAS, jāmaksā nodokļi Indonēzijas valdībai. Vēl viens izplatīts variants ir atvērt savu biznesu šeit uz salas – kafejnīcu, kafijas veikalu, kādu citu veikalu utt. Tas viss nav tik vienkārši, bet, ja ļoti grib, visu var un viss ir iespējams!»

Iepazīstam Bali – 3 plusi, 3 mīnusi dzīvei uz salas

Ar Alīnu uzspēlējām šķietami vienkāršu spēli, «kāpēc tieši Bali? Kādi ir trīs plusi un trīs mīnusi?» Šķita, ka šādi varēsim Bali iepazīt labāk.

Sāksim ar plusiem

Pirmkārt, cilvēki. Gan vietējie cilvēki, gan iebraucēji, kas šeit dzīvo, ir ļoti atvērti un komunikabli. Šeit ir spēcīga enerģija, pozitīvisms un prieks visapkārt. Cilvēki ir ļoti atvērti, laipni, draudzīgi, gatavi palīdzēt, kas, manuprāt, ir retums.

Otrkārt, daba un kultūra. Laikam lieki piebilst, kāda maģija un skaistums mājo šajā mazajā saliņā. Sākot no pludmalēm, lietus mežiem, rīsu terasēm, līdz pat vulkāniem un ūdenskritumiem, viss uz šī mazā zemes pleķīša ir maģisks. Man ir ļoti būtiski atrasties pie dabas, noteikti neesmu lielpilsētas piekritēja. Un kultūra – tā ir tik bagāta un unikāla šeit, Bali, kas piedod savu šarmu, skaistumu un enerģiju. Vīraku smarža ik uz soļa, tempļi…

Treškārt, finansiālais aspekts. Šeit, protams, viss ir ļoti pieejams. Cenas visam ir daudz zemākas nekā jebkur Eiropā, Amerikā vai Austrālijā. Tas, protams, ir vilinoši. Tā saucamais value for money – ko var iegūt par noteiktu naudas summu šeit un ko kaut kur citur pasaulē.

Mīnusi

Pirmkārt, piesārņojums un atkritumu problēmas. Neviens jau savās skaistajās bildēs Instagramā no Bali neatspoguļo šīs problēmas, arī es nē, bet tas nenozīmē, ka tās šeit neeksistē. Tās šeit ir diezgan augstā līmenī. Atkritumu problēma ir ļoti aktuāla un izplatīta.

Otrkārt, sastrēgumi, satiksme. Satiksme var radīt galvassāpes. Šobrīd ne tik ļoti, jo nav daudz tūristu, bet, ja ir sezona un sala ir pilna ar tūristiem, tad sastrēgumi ir briesmīgi. Pie tā gan pierod. Šobrīd baudām to, ka ceļi vēl ir samērā tukši.

Treškārt, mīnus vai nē, bet kas tāds, pie kā nākas pierast ir – vietējie iedzīvotāji ir ļoti mierīgi un dzīvo šodienai. Tas, protams, ir forši, bet līdz ar to bieži ir grūti kaut ko sarunāt. Piemēram, nupat pirms pāris dienām sarunājām ar aģentu, ka gribam apskatīt villu, iespējams, izīrēt. Aizbraucam sarunātajā laikā, neviena tur nav, neviens mūs nesagaida. Zvanam aģentam, viņš saka – «es tur neesmu, bet mani draugi ir, tūliņ jums parādīs villu.» Gaidām, gaidām, neviena nav. Aģents atsūta ziņu – «mana komanda diemžēl neieradās, piedodiet.» Alīna smejas, sakot, ka gadās arī tā! Reti, bet gadās, tādēļ jārēķinās ar visu.

Par nabadzību vietējo uztverē un Alīnas plāniem saistībā ar Latviju, kā arī vairāk attēlu meklējiet Rītakafija.lv.