Satversmes tiesa (ST) par atbilstošu Satversmei atzinusi vairāku Saskaņas Saeimas deputātu apstrīdēto Rīgas domes atlaišanas likuma normu, informē ST.
Rīgas domes atlaišanas likuma apstrīdētā norma noteica, ka ar šo likumu Saeima atlaiž Rīgas domi, ņemot vērā, ka Rīgas dome pieļauj nelikumīgu rīcību un nepilda Atkritumu apsaimniekošanas likumā, likumā Par pašvaldībām un citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju – organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
Šogad 13.februārī Saeima pieņēma Rīgas domes atlaišanas likumu. Satversmes tiesā vērsās 20 Saeimas deputāti un lūdza izvērtēt vienu no minētā likuma pirmajā pantā norādītajiem Rīgas domes atlaišanas pamatiem.
Pieteikumā bija teikts, ka Rīgas domes atlaišana ir politiski motivēta un Rīgas dome ir pienācīgi pildījusi savu autonomo funkciju organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, savukārt pārmetumi par tiesību normu pārkāpumiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā ir nepamatoti.
Rīgas domes atlaišanas likuma pirmajā pantā minēti divi Rīgas domes atlaišanas pamati, taču pieteikuma iesniedzējs bija apstrīdējis tikai vienu no tiem.
Turklāt kopš lietas ierosināšanas būtiski mainījušies tās faktiskie apstākļi, proti, 2020.gada 2.oktobrī uz pirmo sēdi sanāca jaunievēlētā Rīgas dome.
Kā skaidro ST, pašvaldības domes darbības tiesiskums tiek uzraudzīts ar dažādiem pēckontroles līdzekļiem, no kuriem galējais ir pašvaldības domes atlaišana. Šī līdzekļa sekas ir vissmagākās, jo tā rezultātā tiek atlaista demokrātiski ievēlēta institūcija.
Lai gan pašvaldības domes atlaišanai Saeimai ir jāpieņem likums un tāpēc zināmā mērā šāds lēmums ir politisks, šāda likuma pamatā ir jābūt juridiskiem argumentiem. Vērtējot tiesību normu, ar kuru atlaista pašvaldības dome, jāņem vērā, ka šis līdzeklis attiecas uz demokrātiski ievēlētu institūciju, kā arī ierobežo pašvaldības deputātiem Satversmē noteiktās tiesības piedalīties domes darbā.
ST atzina, ka likums par pašvaldības domes atlaišanu var tikt pieņemts vienīgi likumā Par pašvaldībām noteiktajos gadījumos, tiesiskā procesuālā kārtībā, balstoties uz konkrētiem faktiem un juridiskiem argumentiem.
ST secināja, ka likumprojekta Rīgas domes atlaišanas likums izstrādes procesā bija pienācīgi uzklausīts Rīgas domes un Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis. Arī apstrīdētās normas pieņemšanas procesā Saeimā tika vērtēti Rīgas domes pieļautie tiesību normu pārkāpumi un uzklausīts ieinteresēto personu viedoklis. Tādējādi, pieņemot apstrīdēto normu, ir ievērota tiesību normās noteiktā pašvaldības domes atlaišanas procesuālā kārtība.
ST norāda, ka pašvaldības dome nevar tikt atlaista par jebkādu tās pieļautu pārkāpumu, pat ja tas bijis atkārtots. No pašvaldības principa un visas likuma Par pašvaldībām sistēmas izriet tas, ka pašvaldības domi kā demokrātiski ievēlētu institūciju var atlaist vienīgi tādā gadījumā, ja tā atkārtoti pieļauj būtiskus tiesību normu pārkāpumus.
Par pašvaldības domes pieļauto tiesību normu pārkāpumu būtiskumu cita starpā liecinot sekas, ko šie pārkāpumi rada vai var radīt attiecībā uz konkrētās administratīvās teritorijas iedzīvotāju un visas sabiedrības likumiskajām interesēm, kā arī šo pārkāpumu sistemātiskums, kas vienlaikus norāda arī uz to, ka tiesību normu pārkāpumus pašvaldības dome pieļauj atkārtoti.
Arī tāda spēkā esoša tiesas sprieduma nepildīšana, kurā nepārprotami konstatēts kādas pašvaldības rīcības prettiesiskums, ir būtisks tiesību normas pārkāpums un apdraud tiesiskumu un tiesisko kārtību.
Demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieļaujama tāda situācija, kad kāda no valsts institūcijām, tostarp pašvaldība, nepildītu tiesas nolemto.
Tādējādi pašvaldības domi var atlaist, ja kopš tās ievēlēšanas tā pieļāvusi atkārtotus būtiskus tiesību normu pārkāpumus. Šie pārkāpumi pienācīgi izvērtējami attiecīgā likuma par pašvaldības domes atlaišanu izstrādes un pieņemšanas procesā.
Spriedumā secināts, ka atbildīgās institūcijas vairākkārt aicinājušas Rīgas domi novērst pārkāpumus sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā, un Rīgas dome ir izteikusi savu viedokli par šiem pārkāpumiem.
Rīgas dome, pildot savu autonomo funkciju – organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu –, nedrīkstēja rīkoties patvaļīgi un tai bija jāievēro normatīvie akti.
ST atzina, ka gadiem ilgi, arī atlaistās Rīgas domes darbības laikā, sadzīves atkritumu apsaimniekošana Rīgā tika organizēta, pārkāpjot tiesību normās noteiktās prasības, tādā veidā patvaļīgi aizskarot iedzīvotāju, kā arī visas sabiedrības likumiskās intereses un apdraudot tiesiskumu. Līdz ar to domes pieļautie tiesību normu pārkāpumi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā, vērtējot tos kopsakarā, atzīstami par atkārtotiem būtiskiem pārkāpumiem.
Atbildīgo institūciju un Rīgas domes gadiem ilgā sarakste liecina, ka pašvaldība nav uzskatījusi par vajadzīgu novērst pieļautos pārkāpumus sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanā un ir novilcinājusi tiesisku situācijas risinājumu, aizbildinoties ar to, ka tiek veidota jauna sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēma un šis darbs vēl nav pabeigts, secinājusi tiesa.
Tiesa arī secinājusi, ka domes attieksme un prettiesiskā rīcība, īstenojot savu autonomo funkciju, liecina par to, ka pārkāpumu novēršana netiktu panākta arī ar citiem pašvaldības darbības tiesiskuma uzraudzības līdzekļiem, piemēram, ar Rīgas domes sēdes sasaukšanu, nosakot tās darba kārtību.
Pieņemot apstrīdēto normu, vērā ņemts arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kā pašvaldības autonomās funkcijas nozīmīgums un nepieciešamība to pildīt pienācīgi un efektīvi, kas izriet no šīs jomas ievērojamās ietekmes uz personas tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē, uz sabiedrības veselību un labklājību, kā arī uz valsts ilgtspējīgu attīstību.
Vēl jo lielāka šī ietekme uz sabiedrības likumiskajām interesēm un vides aizsardzības, kā arī ilgtspējīgas attīstības mērķiem ir tik lielā pilsētā kā Rīga, norādījusi ST.
Tiesa secinājusi, ka konkrētajos apstākļos Rīgas domes atlaišana kā pašvaldības darbības tiesiskuma pēckontroles līdzeklis bija nepieciešama demokrātiskā tiesiskā valstī.
ST vērsusi Ministru kabineta un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzmanību uz to, ka novērst pašvaldības prettiesisku rīcību, jo īpaši atkārtotu, ir ne tikai to tiesības, bet arī pienākums.
Demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieļaujama tāda situācija, kad pašvaldība ilgstoši nepilda tiesas spriedumu un atkārtoti pieļauj būtiskus tiesību normu pārkāpumus, tādējādi apdraudot sabiedrības likumiskās intereses un tiesiskumu, kā arī mazinot sabiedrības uzticēšanos valstij un tiesībām.
Ja ar citiem pašvaldības darbības tiesiskuma pēckontroles līdzekļiem nevar panākt pārkāpumu novēršanu, tad Ministru kabinetam bez nepamatoti ilgas kavēšanās jāapsver iespēja iesniegt Saeimai likumprojektu par pašvaldības domes atlaišanu.
ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
Jau ziņots, ka šogad 25.februārī stājas spēkā Saeimas pieņemtais Rīgas domes atlaišanas likums, līdz ar to darbu beidza toreizējais Rīgas domes sasaukums.
Jau martā pēc partijas Saskaņa frakcijas deputātu pieteikuma tika ierosināta lieta par tā dēvētā Rīgas domes atlaišanas likuma atbilstību Satversmei.
29.augustā notika Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas.