Satiksmes ministrs: Kad vajadzīgs atbildīgais kritiskās situācijās ar ostām, neviena nav

«Lai mainītu situāciju Latvijas ostu sistēmā, sarežģītākais ir panākt atvasinātas publiskas sabiedrības pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrību. Problēma ir tajā, ka kritiskajās situācijās ar ostām, kad vajadzīgs atbildīgais par pieņemtajiem lēmumiem, veidojas konstrukcija –  pienākumi ir, tiesības ir, bet atbildības nav. Tomēr, lai mainītu esošo situāciju, visticamāk, paietu pāris gadu ne tikai vārdu apmaiņās, bet arī nopietnās cīņās gan koalīcijas iekšienē, gan ārpus tās,» intervijā ar BNN par nepieciešamību mainīt esošo situāciju Latvijas ostu pārvaldībā komentē Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

 «Nav pamata tam, lai Latvijas ostas nestrādātu pēc vispārīgiem principiem»

 «Ostas Latvijā kopš 90.gadu sākuma ir izveidotas tādā interesantā juridiskā veidojumā, kas saucas atvasināta publiskā persona. Ja paskatāmies ap Baltijas jūras reģionu, tad nevienā citā valstī nekā tāda nav. Tie, kas lobē šo modeli, stāsta, ka balstās uz Roterdamas ostas darbības principiem, tomēr arī Roterdamas osta kopš 2004.gada ir publiska kapitālsabiedrība,» norāda Linkaits.

Tāpēc satiksmes ministrs uzskata, ka nav nekāda pamata tam, lai Latvijas ostas nestrādātu pēc vispārīgiem principiem. «Ja skatāmies uz stratēģisko infrastruktūru, tad gan lidosta, gan dzelzceļš, gan augstspriegumu tīkli, gan optiskie kabeļi, meži, ceļi – tās visas ir valsts kapitālsabiedrības, kas strādā pēc vispārpieņemtas formas un nav nekādu problēmu ar šo juridisko konstrukciju.»

Kāpēc situācijā ar ostām ir jāmaina kaut kas un nevar strādāt tā, kā Latvijā visus šos gadus ir pierasts? Linkaits uzsver, ka atvasināta publiskā persona šajos gadījumos krīzes situācijās ostās neuzņemas atbildību, jo īsti jau nav kam. «Atbildības vai nu nav, vai nu tā ir ļoti maza un tiek pārlikta uz brīvostas pārvaldnieku, bet valde, kas pieņem pašlaik svarīgākos stratēģiskos lēmumus, principā vispār neatbild ne par ko.» Proti, rodas situācija – neesoša valdes atbildība.

Tikmēr, pārveidojot ostas par valsts kapitālsabiedrībām, likuma ietvaros tiktu skaidri noteikts, ka uzņēmuma valde atbild ar savu mantu «kā krietns un rūpīgs saimnieks» par visiem pieņemtajiem lēmumiem un par savu darbību, bezdarbību, norāda ministrs.

Viņuprāt, tas ir efektīvs mehānisms, kā valdes darbību var uzraudzīt, kontrolēt un raudzīties, kādā veidā akcionāri ietekmē pieņemtos lēmumus.

Tāpat Linkaits atzīmē, ka Satiksmes ministrijas loma ostās pašlaik ir ļoti simboliska. «Tā ir virzīta uz prettiesisku, bezdarbīgu lēmumu atcelšanu – kas arī ir vienīgais gadījums, kad ministrija var iejaukties ostas darbībās. Tā tam nevajadzētu būt,» uzsver ministrs.

 «Brīvostā nopelna otro algu, kaut gan uz sēdēm sanāk labākajā gadījumā reizi mēnesī»

Kā vēl vienu pamatīgu problēmu Linkaits Latvijas ostās redz to, ka tās pārvaldībai nav skaidru mērķu un tās atalgojums ir «uzpūsts». Tāpat ir jautājums par izpildes kontroli – atskaitīšanos un uzraudzības kārtību –, uzskata ministrs. «Redzam, ka ir daudzi cilvēki, kas brīvostā nopelna otro algu, kaut gan uz sēdēm sanāk labākajā gadījumā reizi mēnesī. Tas ir jāmaina.»

Ostas valdes locekļu atalgojums tiktu pielīdzināts valsts kapitālsabiedrību padomes locekļiem. «Jo faktiski viņi dara vienu un to pašu darbu,» piebilst Linkaits.

Viņš uzsver, ka Satiksmes ministrija jau paredzējusi sešu mēnešu laikā izstrādāt jaunus priekšlikumus gan par atbildību ostās, gan par to uzraudzības kārtību, pielāgojot tās OECD pārvaldības vadlīnijām. Pēc priekšlikumu izstrādāšanas paredzēts tās izvirzīt Ministru kabinetā, lai panāktu  grozījumus brīvostu nolikumos.