Vairums, tas ir, 75%, kredītu 2019.gada pirmajā pusē piešķirti dzīvokļa iegādei vai remontam un lielākā aktivitāte gan apstiprināto kredītu skaitā, gan arī apjoma ziņā vērojama Rīgā un tās apkaimē, kur koncentrējas 80% no visa piešķirtā finansējuma, liecina SEB bankas dati.
No reģionālajiem centriem lielākā aktivitāte ir Jelgavā, Liepājā, Ogrē, Valmierā un Siguldā.
Šī gada pirmajos sešos mēnešos SEB banka mājokļa kredītos privātpersonām piešķīrusi 77 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā 2018.gada pirmajos sešos mēnešos.
No piešķirtajiem kredītiem 51% ir aizdevumi ar Altum atbalsta programmu ģimenēm vai jaunajiem speciālistiem. Kopš gada sākuma piešķirti ap 700 mājokļa kredīti ar valsts galvojumu kopumā par apmēram 45 miljoniem eiro. No tiem 76% ir aizdevumi ģimenēm ar bērniem, savukārt jaunajiem speciālistiem – 24%.
Joprojām lielākā daļa (75%) no piešķirtajiem aizdevumiem paredzēti dzīvokļa iegādei vai remontam, 15% – mājas iegādei, savukārt ap 6% – mājas būvniecībai. Apmēram 70% no visiem mājokļa pirkšanas darījumiem tiek noslēgti otrreizējā tirgū, taču turpina pieaugt pieprasījums jauno mājokļu segmentā, kā arī renovēto pirmskara māju segmentā. Aug arī iedzīvotāju vēlme iegādāties privātmājas, informē bankā.
«Šā gada pirmajos sešos mēnešos ir vērojama aktīvākā kredītu plūsma pēdējo gadu laikā, ko veicinājis kopējais aktivitātes pieaugums Rīgas un tās apkaimes mājokļu tirgū. Tendences nekustamo īpašumu tirgū iet roku rokā ar iedzīvotāju maksātspēju – pieaugot ienākumiem, arvien vairāk cilvēku var atļauties investēt nekustamajā īpašumā un iegādāties savām vēlmēm un vajadzībām atbilstošu mājokli,» komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars. «Aug arī interese par privātmāju būvniecību, taču, plānojot budžetu, jāņem vērā būtiska tendence – nereti procesa gaitā celtniecības izmaksas pieaug. Līdz ar to rūpīgi jāizvērtē, vai māju var atļauties būvēt pašu spēkiem, vai tomēr izdevīgāk būtu iegādāties gatavu māju un pielāgot savām vēlmēm.»
Viņš norāda, ka arī mājokļu pieejamība ir izaicinājums.
«Šobrīd ir vērojama plaisa starp to, ko pircējs var atļauties nopirkt, un cenu, par kuru pārdevējs piedāvā īpašumu. Pircēju finansiālās iespējas Rīgā visbiežāk nepārsniedz dīvu līdz trīs istabu dzīvokļa pirkumu līdz 1 200-1 500 eiro par kvadrātmetru, savukārt mājokļu tirgū šādam piedāvājumam ir deficīts, un tuvākajā laikā situācija visdrīzāk nemainīsies,» atzīmē Škapars.
Škapars uzskata, ka iedzīvotāji mājokļa kredītiem piesakās pārdomāti un atbildīgi attiecas pret kredītsaistību izpildi. Tāpat daudzi izvēles kredītmaksājumu apdrošināšanu. Piemēram, šogad to izvēlējušies 80% no cilvēkiem, kuri ņēmuši kredītu mājokļa iegādei.
Pēc SEB bankas novērojumiem vidējais aizņēmējs ir vecumā ap 30 – 35 gadiem ar augstāko izglītību un ikmēneša kredītmaksājumam var atļauties novirzīt apmēram 24% no saviem ienākumiem