Eirozonas krīze ir saasinājusies, arī sistemātiskais risks vienotās valūtas telpā ir acīmredzams. Pēdējo nedēļu laikā lielākā daļa parādos dziļi iestigušo valstu ir pieredzējušas strauju to suverēno kredītreitingu pazemināšanos, aktualitātes finanšu tirgos komentē SEB bankas eksperti.
Finanšu tirgos ir vērojama pieaugoša nervozitāte par Itālijas un Spānijas ekonomisko stāvokli. Ja arī šajās valstīs situācija pasliktināsies, tas mainīs visas Eiropas krīzes apturēšanas stratēģiju. Salīdzinoši nelielo eirozonas valstu finanšu situāciju ar tagadējām palīdzības programmām vēl var saglābt, bet, ja eirozonas trešā (Itālijas) un ceturtā (Spānija) lielākās ekonomikas sāks grīļoties, tad visticamāk būs nepieciešami daudz lielāka mēroga pasākumi, uzsver eksperti.
Vienlaikus viņi piebilst, ka Itālija ir daudz labākā situācijā nekā eirozonas vājākie ķēdes posmi. Tās budžeta deficīts ir kontrolējams. Turklāt lielākā Itālijas valsts parāda daļa atrodas vietējo investoru rokās. Skatoties no krīzes izplatīšanās skatupunkta, tas ir daudz labāk nekā liels ārējais parāds. Tomēr liela Itālijas problēma ir tā, ka pēdējos ceturkšņos tās ekonomika gandrīz vispār nav augusi, līdz ar to situācija var strauji pasliktināties. Vēl viens pamats uztraukumam ir premjerministrs Silvio Berluskoni, kurš varētu piekāpties populistiskām prasībām. Spānijā valdības parāds ir salīdzinoši neliels, bet privātā sektora kredītsaistību apjoms ir lielākais Rietumu pasaulē. Augstās procentu likmes, gausa ekonomikas atveseļošanās un paaugstinātais bezdarba līmenis var izraisīt negatīvu cenu spirāli nekustamā īpašuma tirgū, kas var būtiski samazināt patēriņu un pasliktināt nacionālās ekonomikas stāvokli.
SEB Investīciju Stratēģijas Komanda prognozē, ka eirozonas akūtās problēmas tiks atrisinātas, tomēr nākamā gada laikā Grieķijas valsts parāda restrukturizācija būs neizbēgama (līdz pat 50 procentiem no nominālā parāda apjoma).Vissmagāk cietīs Grieķijas iedzīvotāji un uzņēmēji, kuri saskarsies ar papildus prasībām, lai atjaunotu budžeta disciplīnu. Grieķijas bankas, kā arī bankas un pensiju fondi citur Eiropā arī tiks ietekmēti, jo tie ir investējuši Grieķijas valsts obligācijās. Visbeidzot arī Eiropas Centrālā Banka ir uzpirkusi Grieķijas obligācijas lielā apjomā.
Nerunājot par Grieķiju, arī Portugāle, visticamāk, piedzīvos parāda pārstrukturizāciju. SEB uzskata, ka tas notiks kādā brīdī 2012. gadā. Līdzīgi kā Grieķija, valsts cīnās ar strukturālām problēmām, zemu produktivitāti un konkurētspēju. Turklāt Portugāli raksturo ekonomikas nesabalansētība un augsts finanšu sektora parādsaistību apjoms.
Eirozonas krīzes visticamāk vēl ilgu laiku ietekmēs finanšu tirgus. Situācija ir ārkārtīgi nopietna. Drāmas attīstības process izraisīs periodisku riska apetītes zudumu. No otras puses, globāli vērtējot, uzņēmumi ir laba kapitalizēti un spēj gūt augstu peļņu. Jāpiebilst, ka arī procentu likmes ir zemā līmenī, un pasaules ekonomikas augšanas temps ir virs vidējā vēsturiskā rādītāja. Tas padarīs riskanto aktīvu tirgus mazāk uzņēmīgus pret eirozonas krīzes ietekmi, norāda eksperti.
Eiropas Savienības krīze neapturēs globālās ekonomikas augšupeju: šī augšupeja var turpināties vēl kādus pāris gadus. Tā vietā domājams, ka ekonomikas attīstības temps varētu paātrināties 2011. gada trešajā ceturksnī. To visvairāk ietekmēs ekonomikas attīstība ASV un Japānā. Līdz ar to tiek saglabāts pozitīvs noskaņojums pret riskantākajiem aktīviem ilgtermiņa perspektīvā. Tomēr īstermiņā ir pietiekami daudz pamatotu iemeslu būt vēl piesardzīgākiem, veidojot investīciju portfeļus.
Krīzes pārņemtajām eiro zonas valstīm kļūst arvien dārgāk piesaistīt līdzekļus. Īrijas, Portugāles un Itālijas valstu obligāciju ienesīguma likmes strauji paaugstinājās pagājušā nedēļā.
Didn’t know the forum rules alolewd such brilliant posts.