Sievietes vairāk nekā vīriešus satrauc militārā drošība Latvijā

Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji ir satraukušies par ekonomisko un sociālo drošību, bet nedaudz retāk cilvēkus satrauc militārā un politiskā drošība Latvijā.

Sievietes biežāk nekā vīrieši atbildēja, ka jūtas satrauktas par visām minētajām jomām (sievietes: 75%-90%, vīrieši: 68%-87%). Savukārt analizējot atbildes dažādās vecuma grupās, vērojams, ka jaunieši vecumā no 17 līdz 25 gadiem retāk nekā citas grupas bija satraukušies par iepriekš minētajām jomām, secināts pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma pētījumu centra SKDS veiktajā pētījumā.

Secināts, ka sievietēm ir lielāks satraukums par militāro drošību Latvijā. Par to ir uztraukušās 76% Latvijas sieviešu un 68% vīriešu. Šis jautājums lielākoties satrauc respondentus vecumā no 46 līdz 60 gadiem (75%), bet retāk – jauniešus vecumā no 17 līdz 25 gadiem (70%). Visvairāk par militāro drošību ir noraizējušies respondenti ar pamatizglītību (75%). Arī 73% respondentu ar augstāko un 70% ar vidējo izglītību ir satraukušies par valsts aizsardzību.

81% latviešu un 59% citu tautību respondenti ir norādījuši, ka viņus satrauc šis jautājums. Satraukumu par militāro drošību izrādījis 81% respondentu, kuru sarunvaloda ģimenē ir latviešu valoda. Arī 58% ģimenēs krieviski runājošo respondentu ir satraukušies par militāro drošību. Militārā drošība satrauc 75% Latvijas pilsoņu un 57% respondentu bez Latvijas pilsonības.

Par valsts aizsardzību ir satraukušies 64% Rīgā dzīvojošo respondentu. Vidzemē militārās drošības jautājums satraucis 90% respondentu, Zemgalē – 79% un Latgalē – 74%, bet Kurzemē un Pierīgā – 70% respondentu.

Jautāti, kuri riski Latvijai ir visaktuālākie, nozīmīgākie, visbiežāk respondenti par aktuālāko draudu atzinuši ekonomiskās krīzes (68%). Salīdzinoši bieži minēti arī militārie riski (37%), narkomānija (36%) un noziedzība (35%). Konfliktus starp dažādu tautību cilvēkiem par nozīmīgāko risku Latvijā uzskatīja 26%, dabas vai cilvēku radītas ekoloģiskās katastrofas – 21%, enerģētiskus draudus – 21%. Vēl 11% starp visaktuālākajiem riskiem nosauca terorismu, bet 9% – kiberuzbrukumus. Tikai 3% aptaujāto iedzīvotāju norādīja, ka Latvijā nav nekādu reālu, nozīmīgu risku.

Ja salīdzina 2008. un 2014.gadā veikto aptauju rezultātus, vērojams, ka 2014.gadā biežāk nekā pirms sešiem gadiem iedzīvotāji par nozīmīgākiem riskiem uzskatījuši militāros riskus (2008.gads: 13%, 2014.gads: 37%), konfliktus starp dažādu tautību cilvēkiem (2008.gads: 13%, 2014.gads: 26%) un enerģētiskus draudus (2008.gads: 16%, 2014.gads: 21%). Savukārt retāk nekā pirms sešiem gadiem 2014.gadā minētas ekonomiskās krīzes (2008.gads: 72%, 2014.gads: 68%), noziedzība (2008.gads: 48%, 2014.gads: 35%) un dabas vai cilvēku radītas ekoloģiskās katastrofas (2008.gads: 27%, 2014.gads: 21%).

Lūgti novērtēt situāciju drošības un aizsardzības jomā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 30% respondentu pauda viedokli, ka tā ir uzlabojusies, tajā skaitā 1,5% atzīmēja, ka tā ir ievērojami uzlabojusies. Pretēju viedokli norādīja 12%.

Salīdzinot 2008. un 2014.gada aptaujas, jāsecina, ka 2014.gadā respondenti atzinīgāk vērtējuši pēdējā gada laikā novērotās izmaiņas Latvijas drošībā. To, ka situācija ir uzlabojusies, 2014.gadā norādīja 30%, bet 2008.gadā – 19%.

Raksturojot, kāpēc viņi uzskata, ka situācija aizsardzības jomā nav mainījusies, visbiežāk iedzīvotāji norādīja, ka Latviju nekas neapdraud, militāru notikumu nav (10%). Salīdzinoši bieži respondenti atbildēja, ka medijos trūkst informācijas par notiekošo aizsardzības jomā (8%), ka aizsardzībai trūkst finansējuma, vai tas tiek izmantots nesaimnieciski (6%), un Latvijas armijai ir nepietiekams/ slikts bruņojums, nodrošinājums (6%). Citas atbildes nosauktas retāk. Tomēr lielākā daļa respondentu nespēja minēt iemeslus, kāpēc, viņuprāt, situācija nav mainījusies (19% – neredz pārmaiņas, nekas nenotiek; 41% – grūti atbildēt).

Savukārt iedzīvotāji, kuri pauda uzskatu, ka situācija aizsardzības jomā ir pasliktinājusies, visbiežāk to pamatoja ar bailēm no Krievijas agresijas, aktivitātēm pie Baltijas robežām un ar Latvijas un Krievijas attiecību pasliktināšanos (27%).

Vēl tika minēti tādi aspekti kā finansējuma trūkums aizsardzības jomai (13%), pausts viedoklis, ka Latvijas dalība NATO un tās karavīru klātbūtne Latvijā negarantē drošību vai pat pasliktina situāciju (provocē Krieviju, liek iedzīvotājiem uztraukties) (11%), minēts, ka Latvijas armijai ir nepietiekams/ slikts bruņojums, nodrošinājums (10%). Iedzīvotāji bija arī satraukušies par situāciju Ukrainā, kas, viņuprāt, ietekmē arī Latvijas drošību (10%). Citi faktori nosaukti retāk.

Ref: 102.000.102.9095

Iepriekšējais rakstsDienas joks: Grūtie vārdiņi
Nākamais rakstsFotonedēļa, 23.01.15.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas